Pagājušajā nedēļā fragmentāri un pārsvarā sociālajos tīklos starp lielāko Latvijas banku ekonomistiem notika neformāla diskusija par to, kādēļ iedzīvotāji ir tik pasīvi centienos nopelnīt vairāk ar banku depozītiem. Diskusijas negaidītākais atklājums – nozīmīga apmēra banku depozīti pieder vien relatīvi nelielai daļai sabiedrības. 

Šķiet, ka diskusijas sākumu iezvanīja īsi pirms Ziemassvētkiem Latvijas Bankas vietnē "makroekonomika.lv" publicētais raksts "Krājam zeķē jeb Kāpēc Latvijas iedzīvotāji izvairās noguldīt un ieguldīt?". Tajā LB ekonomiste Anete Kravinska centās izprast, kādēļ iedzīvotāji nav aktīvāki, cenšoties nopelnīt banku noguldījumu tirgū, kurā pagājušā gada otrajā pusgadā būtiski pieaugušas depozītu likmes. Taču Latvijas iedzīvotāji šo likmju pieaugumu neizjūt, jo liela daļa noguldījumu stāv norēķinu kontos, par kuriem bankas parasti nemaksā neko. Kravinska savā rakstā jautāja: "Mājsaimniecību kredītu likme mājokļa iegādei Latvijā šī gada oktobrī bija 5,89%. Desmit gadu krājobligāciju ienesīguma likme bija vidēji 4,25%. Atšķirība nemaz nav tik liela. Kāpēc 5,89% par kredītu mums šķiet daudz, bet 4,25% ienesīgums no ieguldījumiem mums šķiet maz?"