Pagājušajā nedēļā notikusī Latvijas Bankas organizētā diskusija par mājokļu kreditēšanas problēmām Latvijas reģionos atklāja gan problēmas dziļumu, gan to, ka īsti efektīvu risinājumu mums nav. 

Lai gan interese par nekustamo īpašumu iegādi reģionos ir salīdzinoši liela, praktisko rīcību šajā virzienā bieži vien kavē pirkt gribētāju nespēja saņemt bankas kredītu vai arī piedāvātā kredīta neatbilstība mājokļa īpašnieka prasītajai cenai. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts situāciju raksturo tā: "Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējos desmit gados ir bijusi ļoti gausa – 2024. gada 1. ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta, kas ir teju trīs reizes mazāk nekā eirozonā vidēji. Taču vēl pārsteidzošāks par šiem skaitļiem ir tas, cik strauji mēs līdz tik zemam kreditēšanas līmenim nonācām. Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, izteikts attiecībā pret IKP, pašlaik nav tālu no 2004. gada līmeņa, bet mājokļa kredītu segmentā pašreizējais līmenis ir zemākais kopš iestāšanās Eiropas Savienībā un ir tuvāks rādītājiem, kuri raksturīgi zemu un vidēji zemu ienākumu valstīm, nevis augstu ienākumu valstīm, pie kurām pieskaitāmas visas eirozonas valstis!"

Te gan būtu svarīgi uzsvērt, ka šis raksturojums neattiecas uz visu Latviju. Pierīgas pašvaldībās izsniegto mājokļa kredītu atlikums ir tuvs eirozonas vidējam rādītājam un ir aptuveni 30% no reģiona IKP. Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, tas pat pārsniedz 55% no novada IKP. Rīgā mājokļa kredītu atlikums ir būtiski zemāks – tikai 9% no galvaspilsētas IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas samērā augsta mājokļu kreditēšanas aktivitāte vērojama novados, kuri ir ģeogrāfiski tuvu Rīgai, – Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novadā, kā arī pašā Jelgavā. Nevienā citā pašvaldībā ārpus Pierīgas reģiona mājokļa kredītu atlikums nepārsniedz 10% no pašvaldības IKP. Tas attiecas arī uz valstspilsētām – Liepājā, Ventspilī un Valmierā izsniegto mājokļa kredītu atlikums ir 5–6% no attiecīgo pilsētu IKP, savukārt Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī – tikai 2% no IKP.