Daudzas problēmas, ar kurām Latvija saskaras dzīves un ekonomikas zaļās pārkārtošanās jomā, ir saistītas ar plašu sabiedrības slāņu domāšanas veidu un uzskatiem.
Par to intervijā "Latvijas Avīzei" runā Ārvalstu investoru padomes Latvijā Enerģētikas un zaļās ekonomikas darba grupas vadītāja Dace Cīrule.
Kā, jūsuprāt, Latvijai iet ar Zaļā kursa īstenošanu?
D. Cīrule: Nav tāda viennozīmīga vērtējuma – tas atkarīgs no rakursa, kādā skatāmies...
Pieņemu, ka jūs zināt, ka Latvija ir to 13 valstu grupā, kurām Eiropas Komisijas vērtējumā draud 2030. gada klimata mērķu neizpildīšana. Savukārt 2030. gada mērķu neizpilde, visticamāk, noteiks arī nespēju izpildīt 2050. gada mērķus.
Virknē darba grupu valsts pārvalde par to runā un apzinās, ka iespēja sasniegt mērķus vairākos rakursos nebūs iespējama. Ja runājam par valsts pārvaldes ieguldījumu Zaļajā kursā, tad redzu ļoti maz cilvēku, kuri degtu par šiem mērķiem. Pārsvarā viņi nodarbojas ar šiem jautājumiem tādēļ, ka tas vienkārši ir nonācis uz viņu galda. Lielas daļas valsts pārvaldes cilvēku attieksmi šajos procesos var raksturot, ka īsti nav jēgas iespringt, ja jau tāpat zinām, ka nesasniegsim. Es nesaku, ka tāda attieksme ir visiem ierēdņiem, ir arī atsevišķi izņēmumi ar atvērtu prātu un plaši domājoši. Diemžēl viņi ir mazākumā.
Ja skatāmies uz privāto sektoru, tad domāju, ka arī to var dalīt divās lielās daļās – pirmkārt, privātais sektors kā uzņēmēji un, otrkārt, privātais sektors kā iedzīvotāji. Arī šeit var vērot dažādu attieksmi – vieni ir noticējuši šim attīstības virzienam, bet citi vēl nogaida.