13 °C
Imunitāte ir organisma neuzņēmība pret noteiktu slimības ierosinātāju – mikroorganismu, toksīnu, indi vai cita rakstura antigēnu, kas satur svešu ģenētisko informāciju
Imunitāte ir organisma neuzņēmība pret noteiktu slimības ierosinātāju – mikroorganismu, toksīnu, indi vai cita rakstura antigēnu, kas satur svešu ģenētisko informāciju. Vienkāršoti runājot, imūnsistēma atpazīst, uzbrūk un iznīcina to, kas ķermenī ir svešs.
Imunitāte ir iesaistīta arī atjaunošanās procesos pēc traumām. Dažās dzīves situācijās vai posmos imūnsistēma var kļūt nomākta, tas rada lielāku iespēju saslimt ar dažādām infekcijas slimībām. Ķermenim bīstamas dažādas ilgstošas un pārmērīgas stresa formas, liela slodze, sacensības, ārējās vides negatīva ietekme. Pētījumi ir skaidri pierādījuši, ka uzturam šajās situācijās ir nenovērtējama loma, palīdzot vai, tieši otrādi, – vājinot imunitāti.
Imunitāti var ietekmēt:
- stress,
- trūcīgs uzturs,
- nogurums, miega trūkums,
- smēķēšana, alkohola lietošana,
- novecošanās procesi,
- pārtrenēšanās sindroms u. c.
Kaut arī imunitāti ietekmē pietiekami daudz faktoru, mēs paši tā nopietni spējam ietekmēt divus – dzīvesveida un uztura faktorus, kas, kā apgalvots literatūrā, sastāda arī 50% no veiksmes stiprai imunitātei.
Visi pārslodzes veidi izraisa fizioloģisku stresu – paaugstinās stresa hormonu, noradrenalīna, adrenalīna un kortizola koncentrācija utt. Katra ķermeņa šūna saņem signālu, kas brīdina par stresora ietekmi, un tas skar visu organismu kopumā.
Stress var dot izaicinājuma prieku un gandarījuma sajūtu, ļauj mobilizēt savas slēptākās rezerves un paveikt ko tādu, par ko pašiem vēlāk ir zināms izbrīns. Tomēr pārāk ilgstoša vai liela spriedze agri vai vēlu radīs nevēlamas sekas: nervozitāti, pārmērīgu nogurumu, veicinās slimības.
Skaidrs, ka bez pietiekamas atpūtas un atjaunošanās pārslodze kļūst par reālu slimību risku. Pārslodzes un stresa dēļ visbiežāk saslimstam ar augšējo elpceļu slimībām. Nākamās biežākās slimības pārslodzes dēļ ir saistītas ar slodzes izraisītu dehidratāciju, gastroenterītu un diareju.
Pētījumos noskaidrots, ka, mēreni nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, imūnsistēma tiek uzlabota, bet ilgstošas augstas intensitātes aktivitātes to var negatīvi ietekmēt. Mērena slodze piecas un vairāk dienas nedēļā par 30% samazina risku saslimt ar augšējo elpceļu slimībām salīdzinājumā ar tiem, kas fiziski aktīvi ir vienu vai mazāk dienas nedēļā.
Piekoriģējot savu dzīvesveidu, varam ievērojami samazināt slimošanas biežumu.
Mūsu platuma grādos visas nepieciešamās uzturvielas spēcīgai imunitātei var uzņemt ar veselīgu, sabalansētu uzturu. Turklāt dabiski uzņemtas uzturvielas uzsūcas daudz vieglāk un ir labāk saprotamas organismam.
Kā ar uztura bagātinātājiem?
Daudzi no tiem sola spēcīgu imunitāti, tomēr reti tas ir zinātniski pamatots. Uztura bagātinātāji ir nepieciešami gados veciem cilvēkiem, to lietošanu var apsvērt grūtnieces, augsta līmeņa sportisti, kuriem ir palielinātas prasības pēc uzturvielām. Dažas pārtikas piedevas, piemēram, flavonoīdi (kvercetīns) un Lactobacillus probiotiķi var paaugstināt imunitāti un samazināt slimību biežumu aktīviem cilvēkiem. Pēdējā laikā pētījumos kvercetīnam tiek pievērsta liela nozīme, jo iegūti labi rezultāti ne tikai imunitātes jomā, bet arī sasniegumos sportā.
Ja kvercetīna piedevas kombinē ar citiem polisaharīdiem un uztura komponentiem, piemēram, zaļās tējas ekstraktu, izokvercetīnu un zivju eļļu, tiek būtiski samazināti ar slodzi saistītie iekaisuma procesi, oksidatīvais stress ar pastāvīgi pieaugošu dabiskās imunitātes līmeni. Kvercetīna piedeva (1 mg dienā divas trīs nedēļas) samazina slimību risku fiziski aktīviem cilvēkiem. Pētījumos ar dzīvniekiem novērota kvercetīna ietekme uz mitohondriālo bioģenēzi, bet pēdējie dati pētījumos ar netrenētiem cilvēkiem uzrādīja nelielu muskuļu mitohondriju blīvuma pieaugumu un palielinātu izturību. Zinātnieki joprojām meklē atbilstošākās kvercetīna devas.
