Manā īpašumā ir XIX gadsimta beigās celta koka lauku māja ar metru augstiem laukakmens pamatiem. Vēlamies māju restaurēt, nezaudējot sākotnējo estētisko izskatu. Ko un kā darīt ar 12 metru gariem pamatiem, kas izvirzījušies uz āru – “aizpeldējuši”? Jautā Vilis Kaives pagastā. Konsultē Latvijas Amatniecības kameras meistars  Tālis Sala.

Kas bojā pamatus

Iemesli, kāpēc tā noticis ar ēkas pamatiem, var būt vairāki. Vispirms jāsaprot, kas notiek ar ēkas apkārtni. Iespējams, kādu iemeslu dēļ tā ir pārpurvojusies un grunts vienkārši zaudējusi nestspēju. Jāpārliecinās, vai nav aizsērējuši grāvīši un meliorācijas sistēma mājas apkaimē. Ja tā noticis, grāvju tīrīšana un meliorācijas sistēmas darbības atjaunošana ir pirmais, ar ko jāsāk. Ja nebūs ūdensnoteces, situācija tikai pasliktināsies. Turklāt stāvoklis jāvērtē ne tikai vasarā, bet arī pavasarī un rudenī.

Grāvjus var iztīrīt pašu spēkiem, bet meliorācijas sistēmu spēs novērtēt tikai atbilstīgas jomas speciālists, kurš arī ieteiks labāko risinājumu. Nenovadot lieko ūdeni no mājas apkaimes, grunts īpašības neuzlabosies. Ēkas pamati un arī pati ēka ir smaga konstrukcija, kam nepieciešams drošs atbalsts. Ja meliorācijas sistēmas atjaunošana prasa lielus ieguldījumus, gruntsūdens līmeni iespējams pazemināt, arī ierīkojot grāvjus un dīķi, kas akumulēs mitrumu no tā apkaimes.

Mitrā gruntī ēkas pamati sēstas – iegrimst, un mainās to ģeometriskā forma. Tie aizpeld tieši uz āru.

Otrs iemesls ir kaļķu java, ar ko saistīti pamatos iemūrētie akmeņi, zaudējusi savas īpašības – tā vairs nav kā saistviela, ir kļuvusi drūpoša. Arī šo procesu veicina pārāk liels mitrums ilgā laika posmā.