Dainis Kazakevičs treniņā pamatā runā latviski, bet dažā brīdī pārslēdzas uz krievu valodu.

Latvietis pie izlases stūres, lielākā daļa spēlētāju latvieši, bet krievvalodīgie ja ne gluži spēj citēt Raini, tad vismaz attiecīgā sporta veida terminus noteikti saprot latviski – izrādās, ka ar šo salikumu tomēr ir par maz, lai Latvijas futbola izlases treniņā dominētu valsts valoda. 

Arī 32 gadus pēc neatkarības atgūšanas un teju divus gadus kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mūsu nacionālajā komandā valda divvalodība un, šķiet, lielai daļai "11 vilku" trūkst izpratnes, kādēļ tas ir nožēlojami.

Galvenā trenera Daiņa Kazakeviča sapulcinātajā sešu asistentu brigādē visi ir krievvalodīgie, tāpat arī vairums no personāla. Labā un kreisā roka ir Marians Pahars un Jurģis Pučinsks. Vērojot treniņu, latviski no viņiem dzirdēju tikai vienu vārdu – aiziet. Strādājot ar atsevišķu spēlētāju grupu, kurā teju visi latvieši, asistenti norādes dod krieviski. Treneru korpuss ir spilgts sabiedrības spogulis – kāpēc mācīties un runāt valsts valodā, ja mierīgi var iztikt bez tās?