Agrāk atskurbtuves iekārtošana vai atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšana bija nosacīti brīvprātīga vietējās varas funkcija, bet no 2024. gada tā ir obligāta, un pašvaldībām dzērāji tagad jāatskurbina par savu naudu – valsts vairs nekompensē izmaksas par šo pakalpojumu.
Par to rakstījām publikācijā "Vieniem dod tīras apakšbikses, citiem – sodu" 13. jūnija "Latvijas Avīzē". Situāciju novados skaidroja arī kolēģi no reģionu laikrakstiem.
Caurums poda vietā
Gan pašvaldības, gan Valsts policija katru nedēļu saņem iedzīvotāju zvanus un lūgumu reaģēt sakarā ar iereibušiem cilvēkiem. "Sevišķi daudz zvanu ir nedēļas nogalē," laikrakstam "Dzirkstele" teicis Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards. Vairāk izsaukumu sakarā ar iereibušajiem ir tieši vasarā.
Uz jautājumu, vai policija atskurbināmo cenšas nogādāt viņa mājās, nevis ved uz atskurbtuvi Balvos, M. Didrihsons-Linards saka: "Tā ir. Taču
gadās, ka iereibušo aizved mājās, bet tur priekšā ir sieva ar bērniem, kas nepiekrīt pieņemt sareibušo. Tad viņš ir jāved uz atskurbtuvi."
Tāda pati prakse esot arī tad, ja apskurbušais nespēj nosaukt ne savu vārdu, ne adresi, kur dzīvo.
Arī tiem, kuri netiek aizvesti uz atskurbtuvi, bet tiek nogādāti dzīvesvietā, policija raksta administratīvā pārkāpuma protokolu, kā arī piemēro naudas sodu. Cits jautājums, vai šis naudas sods tiek samaksāts. Nereti atskurbināmie nekur nestrādā, viņiem nav oficiālu ienākumu. Lielākā klientu daļa par atskurbtuves izmantošanu nesamaksā. "Tas nozīmē, ka šo klientu vietā maksātājas ir pašvaldības," "Dzirkstelei" apliecina Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs. Viņš piebilst – atskurbtuves izmaksas ir lielas un palielinās. Balvu atskurbtuve, par kuru rūpējas Balvu novada pašvaldības policija, kļūst dārgāka. Šogad katras personas viena uzturēšanās reize šajā atskurbtuvē izmaksājot 107,94 eiro.
"Dzirkstele" uzklausījusi arī kāda trīsdesmitgadnieka vērojumus. "Mani savāca policija un nogādāja Balvu atskurbtuvē. Atceros, ka biju tādā kā vieninieka kamerā aiz dzelzs durvīm. Bija guļamais matracis, kas pārvilkts ar plēvi. Tualetes vietā – caurums. Viss smirdēja. Sienas telpā bija apskrāpētas ar vārdiem, ar numuriem. Kā cietumā. Bija dzirdams, kā no citām kamerām cilvēki bļaustās, prasa, lai viņus laiž projām. Arī es, kad biju atžirdzis, sāku klauvēt un vaicāt, kad mani izlaidīs," stāsta puisis.
Pirms viņš palaists projām, saņēmis rēķinu, kuru vēlāk pazaudējis un tā arī nekad neesot samaksājis.
Ir zināms, ka Valsts policijas telpu piemērošanai atskurbtuves vajadzībām Balvos ir veikts remonts pirms desmit gadiem. S. Maksimovs laikrakstam apstiprina – Balvu atskurbtuvē patiešām izskatās tā, kā stāstījis gulbenietis. Pašvaldībā apsverot iespēju atskurbtuvei meklēt citas telpas. Ir doma, ka šīm telpām jābūt vienā kompaktā vietā kopā ar Balvos esošo nakts patversmi.
Atskurbtuve Balvos ir pašvaldības policijas struktūrvienība. Pagājušajā gadā tiesībsargs ir veicis šīs atskurbtuves apskati. Secināts, ka atskurbtuve ierīkota bijušajās Valsts policijas divās izolatora telpās, strādā diennakts režīmā – katrā maiņā viens darbinieks, savukārt telpu uzkopšanu veic apkopēja reizi dienā. Personas tiek ievietotas un ieslēgtas atskurbtuves telpā (ne ilgāk par 12 stundām), līdz tās izguļ reibumu un var pārvietoties patstāvīgi.