Overcast 18.6 °C
T. 16.09
Asja, Asnate, Dāgs, Dārgs
SEKO MUMS
Reklāma
Saeima.
Saeima.
Foto: Ekrānuzņēmums/360TV ZIŅneši

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien atbalstīja ieceri pakļaut parlamentu Valsts kontroles revīzijai.

Reklāma

Grozījumus Valsts kontroles likumā un Saeimas kārtības rullī bija iesniegusi gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), gan opozīcijā esošās "Progresīvo" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) frakcijas. Lai nerastos "politiskā greizsirdība", deputāti lēma veidot alternatīvu likumprojektu.

Patlaban Valsts kontroles likuma 46. panta otrā daļa paredz īpašu regulējumu attiecībā uz Saeimu. Proti, tas nosaka, ka Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā.

Alternatīvais likumprojekts varētu paredzēt šo panta daļu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka Valsts kontrole Saeimā veic finanšu revīziju.

Likumprojektu komisijā plānots skatīt nākamajā trešdienā, 23. septembrī.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) pauda, ka neatbalsta šo ieceri un par to nebalsos. Viņš norādīja, ka neviens no kolēģiem nav pieredzējis kādreizējās valsts kontrolieres "Ingunas Sudrabas laikus". Līdaka skaidroja, ka laikā, kad Sudraba bija lēmusi iet politikā, katrs Valsts kontroles ziņojums bijis priekšvēlēšanu šovs.

"Ja es zinātu, ka Edgars Korčagins paliks par valsts kontrolieri līdz, kā saka, šī gadsimta beigām, es pilnīgi nešauboties teiktu — viss ir "okay". Bet man nav tādas pārliecības, un tas arī juridiski nav iespējams," teica Līdaka.

Viņš pauda, ka negribētu nonākt līdz tam, ka kāds cilvēks šajā amatā stāsies un startēs nākamajās vēlēšanās ar saukli: "Iebalsojiet mani, un es ievedīšu Saeimā kārtību!" "Tas mani biedē," teica Līdaka.

Valsts kontroles pārstāve deputātus informēja, ka finanšu revīzija, ko veic Valsts kontrole, patlaban ir būtiski transformēta. Proti, Valsts kontrole vairs nedod atzinumus par katru ministriju, bet veic vienu finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu.

Reklāma
Reklāma

Viņa skaidroja, ka tas nozīmē, ka Valsts kontrole saliek visas iestādes vienā līnijā un saprot, kuras ir būtiskās, tātad kuras pārsniedz būtiskumu pēc vērtības. Būtiskums pēc vērtības saimnieciskā gada pārskata revīzijā ir ap 180 miljoniem eiro. "Tātad Saeima šajā gadījumā, raugoties uz Saeimas budžetu, ir nebūtiska iestāde, kas nozīmē, ka Saeima tiek pakļauta finanšu revīzijai aptuveni reizi piecos gados — rotācijas kārtībā kā nebūtiska iestāde," pauda Valsts kontroles pārstāve.

Viņa iezīmēja, ka Valsts kontrole finanšu revīzijās skata, vai budžeta līdzekļi ir izlietoti tam, kam tie ir piešķirti, vai tie ir sasnieguši savu mērķi.

"Piemēram, ja mēs revidētu Saeimas 2026. gada finanšu pārskatu un Saeima iekristu mūsu izlasē pēc risku vērtējuma kā nebūtiska iestāde, tad mēs varētu vērtēt tādus horizontālus jautājumus, kādus esam iecerējuši, piemēram, šogad. Tie varētu būt, teiksim, krājumu vadība, noliktavu jautājumi — kā tie tiek plānoti, kā tiek iepirkti, kā tiek izsniegti un tā tālāk," teica Valsts kontroles pārstāve, norādot, ka šogad vēl viens tāds jautājums, uz ko revidenti skatās arī finanšu revīzijā, ir informācijas tehnoloģiju iepirkumi.

Deputāts Raimonds Čudars (JV) pauda, ka Satversme nosaka, ka Saeima nav pakļauta nevienam, izņemot tautu. Čudars norādīja, ka viņam ir ļoti grūti iedomāties lietderības revīziju Saeimā — augstākajā valsts orgānā, kurš pieņem lēmumus un kuram ir dots mandāts. Secinājumi attiecībā uz to no revidējošās iestādes puses būtu antikonstitucionāli, uzsvēra Čudars.

Vienlaikus Čudars pauda, ka 

darbs pie tā, lai definētu revīzijas regulējumu, viņaprāt, ir loģisks un turpināms.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka ir jānošķir divas lietas. Viena ir Saeimas kā konstitucionāla orgāna darbība likumdošanas procesā, kas nevienā aspektā nav pakļauta Valsts kontroles darbībai un netiks pakļauta. "Valsts kontrole nevērtēs un nevar vērtēt, vai Saeima pieņem lietderīgus likumus. Mēs runājam tikai un vienīgi par jautājumu, kā tiek izmantoti tie finanšu līdzekļi un manta, kas ir Saeimas rīcībā," pauda Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.

ZZS likumprojekta anotācijā bija norādījusi, ka izmaiņu mērķis ir nodrošināt tiesisku saskaņotību ar saistītajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz noteikt Saeimas pakļautību Valsts kontroles revīzijai. Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka grozījumi nerada jaunas Valsts kontroles funkcijas, bet precizē esošo regulējumu saistībā ar Saeimas budžeta līdzekļu un mantas revīziju.

Izmaiņu autori uzskata, ka likumprojekts varētu pozitīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām, jo veicinātu publisko līdzekļu izlietojuma pārskatāmību un neatkarīgu ārējo kontroli. Tāpat anotācijā norādīts, ka izmaiņas neradīs papildu izdevumus valsts budžetam un neietekmēs pašvaldību budžetus.

Reklāma

Arī Saeimas Juridiskā komisija trešdien konceptuāli atbalstīja ideju dot Valsts kontrolei tiesības veikt revīzijas parlamentā, tomēr pati komisija attiecīgus likumprojektus nevirzīs un savu viedokli nodos atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Arī Juridiskajā komisijā tika vērtēti iepriekšminēto Saeimas frakciju sagatavotie grozījumi.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins komisijas sēdē uzsvēra, ka lietderības revīzijās tiek vērtēts ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte, nevis politisko lēmumu saturs.

Viņš skaidroja, ka

Valsts kontrole nevērtē valsts politikas, tostarp ārpolitikas, izvēli, bet gan rīcību ar mantu un noteikto mērķu sasniegšanu.

Litvins kā piemēru minēja tiesu sistēmā veiktās revīzijas, kurās netiek vērtēti tiesu spriedumi, līdz ar to arī Saeimā netiktu vērtēti politiski lēmumi vai sadarbība ar konkrētām valstīm.

Tāpat Litvins norādīja, ka lietderības revīzijās būtiska ir sadarbība starp Valsts kontroli un revidējamo institūciju, jo revīziju mērķis ir sniegt ieteikumus efektīvākai darba organizēšanai.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) sacīja, ka vispirms jāizvērtē, vai šāds jautājums vispār ir virzāms. Viņš atzina, ka Valsts kontrole teorētiski varētu veikt revīziju Saeimā, taču tai nevajadzētu vērtēt politiskus lēmumus.

Judins norādīja, ka ne visiem jautājumiem iespējams piemērot lietderības principus. Pēc viņa paustā, ja deputāti uzskatītu par svarīgu sadarboties ar kādu tālu valsti, Valsts kontrole nevarētu secināt, ka sadarbība ar ģeogrāfiski tuvāku valsti būtu lietderīgāka tikai izmaksu dēļ.

Vienlaikus Judins pauda atbalstu grozījumu mērķim, uzsverot, ka likumprojektos būtu skaidri jāizslēdz iespēja vērtēt politiskus lēmumus. Viņš aicināja sagatavot alternatīvu likumprojektu, kurā šie ierobežojumi būtu precīzi definēti.

Reklāma
Reklāma

Liene Gātere (P) pauda, ka viņas pārstāvētā frakcija atbalsta dažādu revīziju veikšanu Saeimā, tostarp lietderības revīzijas, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota efektīvi.

Deputāte uzsvēra, ka Valsts kontroles ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs un tie nav politiski vai populistiski paziņojumi. Viņa pauda pārliecību, ka revīzijas neattiektos uz likumdošanas procesu vai politisko lēmumu izvērtēšanu.

Gātere arī norādīja, ka jautājums par Valsts kontroles revīzijām Saeimā tiek apspriests jau gadiem ilgi, bet lēmumi nav pieņemti. Viņa atgādināja, ka vairākās citās valstīs līdzīgas revīzijas tiek veiktas, un pauda neizpratni, kādēļ Latvijā tas līdz šim nav noticis.

Savukārt ZZS deputāts Gunārs Kūtris atzina, ka sabiedrībā regulāri izskan aicinājumi pēc neatkarīga vērtējuma par Saeimas tēriņiem, tomēr uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut iejaukšanos jautājumos, kas saistīti ar deputātu pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.

Tikmēr LPV deputāte Linda Liepiņa pauda atbalstu lietderības revīziju veikšanai Saeimā, norādot, ka būtu lietderīgi vērtēt arī deputātu komandējumus un citus izdevumus. Viņas ieskatā Valsts kontrole līdz šim ir apliecinājusi objektivitāti savos vērtējumos.

Atbalstu revīziju veikšanai parlamentā pauda arī deputāte Agnese Krasta (JV), vienlaikus akcentējot, ka tām nevajadzētu skart politisko lēmumu izvērtēšanu.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāve aicināja nesteigties ar lēmuma pieņemšanu, jo grozījumus vēl vērtē arī atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Viņa rosināja precīzi noteikt revīziju robežas un jautājumus, kas būtu pakļaujami pārbaudei.

Komisija par konkrētiem likumprojektiem nebalsoja, taču deputātu vairākums atbalstīja principu, ka Saeimai būtu jābūt pakļautai Valsts kontroles revīzijām, un nolēma attiecīgu viedokli nodot atbildīgajai komisijai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien atbalstīja ieceri pakļaut parlamentu Valsts kontroles revīzijai.

Reklāma

Grozījumus Valsts kontroles likumā un Saeimas kārtības rullī bija iesniegusi gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), gan opozīcijā esošās "Progresīvo" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) frakcijas. Lai nerastos "politiskā greizsirdība", deputāti lēma veidot alternatīvu likumprojektu.

Patlaban Valsts kontroles likuma 46. panta otrā daļa paredz īpašu regulējumu attiecībā uz Saeimu. Proti, tas nosaka, ka Valsts kontrole neveic revīziju Saeimā.

Alternatīvais likumprojekts varētu paredzēt šo panta daļu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka Valsts kontrole Saeimā veic finanšu revīziju.

Reklāma
Reklāma

Likumprojektu komisijā plānots skatīt nākamajā trešdienā, 23. septembrī.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) pauda, ka neatbalsta šo ieceri un par to nebalsos. Viņš norādīja, ka neviens no kolēģiem nav pieredzējis kādreizējās valsts kontrolieres "Ingunas Sudrabas laikus". Līdaka skaidroja, ka laikā, kad Sudraba bija lēmusi iet politikā, katrs Valsts kontroles ziņojums bijis priekšvēlēšanu šovs.

"Ja es zinātu, ka Edgars Korčagins paliks par valsts kontrolieri līdz, kā saka, šī gadsimta beigām, es pilnīgi nešauboties teiktu — viss ir "okay". Bet man nav tādas pārliecības, un tas arī juridiski nav iespējams," teica Līdaka.

Viņš pauda, ka negribētu nonākt līdz tam, ka kāds cilvēks šajā amatā stāsies un startēs nākamajās vēlēšanās ar saukli: "Iebalsojiet mani, un es ievedīšu Saeimā kārtību!" "Tas mani biedē," teica Līdaka.

Reklāma

Valsts kontroles pārstāve deputātus informēja, ka finanšu revīzija, ko veic Valsts kontrole, patlaban ir būtiski transformēta. Proti, Valsts kontrole vairs nedod atzinumus par katru ministriju, bet veic vienu finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu.

Viņa skaidroja, ka tas nozīmē, ka Valsts kontrole saliek visas iestādes vienā līnijā un saprot, kuras ir būtiskās, tātad kuras pārsniedz būtiskumu pēc vērtības. Būtiskums pēc vērtības saimnieciskā gada pārskata revīzijā ir ap 180 miljoniem eiro. "Tātad Saeima šajā gadījumā, raugoties uz Saeimas budžetu, ir nebūtiska iestāde, kas nozīmē, ka Saeima tiek pakļauta finanšu revīzijai aptuveni reizi piecos gados — rotācijas kārtībā kā nebūtiska iestāde," pauda Valsts kontroles pārstāve.

Viņa iezīmēja, ka Valsts kontrole finanšu revīzijās skata, vai budžeta līdzekļi ir izlietoti tam, kam tie ir piešķirti, vai tie ir sasnieguši savu mērķi.

Reklāma
Reklāma

"Piemēram, ja mēs revidētu Saeimas 2026. gada finanšu pārskatu un Saeima iekristu mūsu izlasē pēc risku vērtējuma kā nebūtiska iestāde, tad mēs varētu vērtēt tādus horizontālus jautājumus, kādus esam iecerējuši, piemēram, šogad. Tie varētu būt, teiksim, krājumu vadība, noliktavu jautājumi — kā tie tiek plānoti, kā tiek iepirkti, kā tiek izsniegti un tā tālāk," teica Valsts kontroles pārstāve, norādot, ka šogad vēl viens tāds jautājums, uz ko revidenti skatās arī finanšu revīzijā, ir informācijas tehnoloģiju iepirkumi.

Deputāts Raimonds Čudars (JV) pauda, ka Satversme nosaka, ka Saeima nav pakļauta nevienam, izņemot tautu. Čudars norādīja, ka viņam ir ļoti grūti iedomāties lietderības revīziju Saeimā — augstākajā valsts orgānā, kurš pieņem lēmumus un kuram ir dots mandāts. Secinājumi attiecībā uz to no revidējošās iestādes puses būtu antikonstitucionāli, uzsvēra Čudars.

Vienlaikus Čudars pauda, ka 

darbs pie tā, lai definētu revīzijas regulējumu, viņaprāt, ir loģisks un turpināms.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis norādīja, ka ir jānošķir divas lietas. Viena ir Saeimas kā konstitucionāla orgāna darbība likumdošanas procesā, kas nevienā aspektā nav pakļauta Valsts kontroles darbībai un netiks pakļauta. "Valsts kontrole nevērtēs un nevar vērtēt, vai Saeima pieņem lietderīgus likumus. Mēs runājam tikai un vienīgi par jautājumu, kā tiek izmantoti tie finanšu līdzekļi un manta, kas ir Saeimas rīcībā," pauda Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis.

Reklāma
Reklāma

ZZS likumprojekta anotācijā bija norādījusi, ka izmaiņu mērķis ir nodrošināt tiesisku saskaņotību ar saistītajiem grozījumiem Saeimas kārtības rullī, kas paredz noteikt Saeimas pakļautību Valsts kontroles revīzijai. Vienlaikus anotācijā uzsvērts, ka grozījumi nerada jaunas Valsts kontroles funkcijas, bet precizē esošo regulējumu saistībā ar Saeimas budžeta līdzekļu un mantas revīziju.

Izmaiņu autori uzskata, ka likumprojekts varētu pozitīvi ietekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām, jo veicinātu publisko līdzekļu izlietojuma pārskatāmību un neatkarīgu ārējo kontroli. Tāpat anotācijā norādīts, ka izmaiņas neradīs papildu izdevumus valsts budžetam un neietekmēs pašvaldību budžetus.

Arī Saeimas Juridiskā komisija trešdien konceptuāli atbalstīja ideju dot Valsts kontrolei tiesības veikt revīzijas parlamentā, tomēr pati komisija attiecīgus likumprojektus nevirzīs un savu viedokli nodos atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Reklāma
Reklāma

Arī Juridiskajā komisijā tika vērtēti iepriekšminēto Saeimas frakciju sagatavotie grozījumi.

Valsts kontroles padomes loceklis Gatis Litvins komisijas sēdē uzsvēra, ka lietderības revīzijās tiek vērtēts ekonomiskums, produktivitāte un efektivitāte, nevis politisko lēmumu saturs.

Viņš skaidroja, ka

Valsts kontrole nevērtē valsts politikas, tostarp ārpolitikas, izvēli, bet gan rīcību ar mantu un noteikto mērķu sasniegšanu.

Litvins kā piemēru minēja tiesu sistēmā veiktās revīzijas, kurās netiek vērtēti tiesu spriedumi, līdz ar to arī Saeimā netiktu vērtēti politiski lēmumi vai sadarbība ar konkrētām valstīm.

Tāpat Litvins norādīja, ka lietderības revīzijās būtiska ir sadarbība starp Valsts kontroli un revidējamo institūciju, jo revīziju mērķis ir sniegt ieteikumus efektīvākai darba organizēšanai.

Reklāma
Reklāma

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) sacīja, ka vispirms jāizvērtē, vai šāds jautājums vispār ir virzāms. Viņš atzina, ka Valsts kontrole teorētiski varētu veikt revīziju Saeimā, taču tai nevajadzētu vērtēt politiskus lēmumus.

Judins norādīja, ka ne visiem jautājumiem iespējams piemērot lietderības principus. Pēc viņa paustā, ja deputāti uzskatītu par svarīgu sadarboties ar kādu tālu valsti, Valsts kontrole nevarētu secināt, ka sadarbība ar ģeogrāfiski tuvāku valsti būtu lietderīgāka tikai izmaksu dēļ.

Vienlaikus Judins pauda atbalstu grozījumu mērķim, uzsverot, ka likumprojektos būtu skaidri jāizslēdz iespēja vērtēt politiskus lēmumus. Viņš aicināja sagatavot alternatīvu likumprojektu, kurā šie ierobežojumi būtu precīzi definēti.

Reklāma
Reklāma

Liene Gātere (P) pauda, ka viņas pārstāvētā frakcija atbalsta dažādu revīziju veikšanu Saeimā, tostarp lietderības revīzijas, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota efektīvi.

Deputāte uzsvēra, ka Valsts kontroles ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs un tie nav politiski vai populistiski paziņojumi. Viņa pauda pārliecību, ka revīzijas neattiektos uz likumdošanas procesu vai politisko lēmumu izvērtēšanu.

Gātere arī norādīja, ka jautājums par Valsts kontroles revīzijām Saeimā tiek apspriests jau gadiem ilgi, bet lēmumi nav pieņemti. Viņa atgādināja, ka vairākās citās valstīs līdzīgas revīzijas tiek veiktas, un pauda neizpratni, kādēļ Latvijā tas līdz šim nav noticis.

Reklāma
Reklāma

Savukārt ZZS deputāts Gunārs Kūtris atzina, ka sabiedrībā regulāri izskan aicinājumi pēc neatkarīga vērtējuma par Saeimas tēriņiem, tomēr uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut iejaukšanos jautājumos, kas saistīti ar deputātu pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem.

Tikmēr LPV deputāte Linda Liepiņa pauda atbalstu lietderības revīziju veikšanai Saeimā, norādot, ka būtu lietderīgi vērtēt arī deputātu komandējumus un citus izdevumus. Viņas ieskatā Valsts kontrole līdz šim ir apliecinājusi objektivitāti savos vērtējumos.

Atbalstu revīziju veikšanai parlamentā pauda arī deputāte Agnese Krasta (JV), vienlaikus akcentējot, ka tām nevajadzētu skart politisko lēmumu izvērtēšanu.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja pārstāve aicināja nesteigties ar lēmuma pieņemšanu, jo grozījumus vēl vērtē arī atbildīgā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Viņa rosināja precīzi noteikt revīziju robežas un jautājumus, kas būtu pakļaujami pārbaudei.

Komisija par konkrētiem likumprojektiem nebalsoja, taču deputātu vairākums atbalstīja principu, ka Saeimai būtu jābūt pakļautai Valsts kontroles revīzijām, un nolēma attiecīgu viedokli nodot atbildīgajai komisijai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma