Latvijas Valsts prezidenta kanceleja trešdien, 16. septembrī, informējusi zinātnieku un izgudrotāju Raimondu Skurulu, kurš bija notiesāts par izspiešanu no “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD), ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc savas iniciatīvas pieņēma lēmumu Skurulu apžēlot, atbrīvojot no pamatsoda izciešanas, un noņemt sodāmību.
Tas ir tikai otrais gadījums Latvijas vēsturē, kad Valsts prezidents kādu notiesāto apžēlojis pēc savas iniciatīvas.
Septiņu gadu tiesvedība
“Latvijas Avīze” jau vairākkārt rakstīja par 2018. gada gadījumu, kad Viļānos dzīvojošais Raimonds Skuruls nejauši bija konstatējis, ka CSDD “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra” sistēmai varētu būt autorizācijas ievainojamība. Skuruls ilgāku laiku veltīja, lai šo problēmu izpētītu, līdz pārliecinājās, ka tā tiešām eksistē. Viļānietis piezvanīja uz CSDD, nosauca savu vārdu un informēja, ka konstatējis iespējamu nepilnību reģistra autorizācijas drošībā. Ņemot vērā, ka sazvanītie CSDD darbinieki esot sūtījuši zvanītāju no vienas amatpersonas pie citas, Skuruls palūdza, lai ar viņu sazinās kāds šajā jautājumā kompetents speciālists.

Turpmākā Skurula saziņa notika ar uzņēmuma “WeAreDots”, kas apkalpoja CSDD informācijas sistēmu, darbinieku Kasparu Līci. Skuruls par savu ieguldīto laiku, darbu un zināšanām gribēja saņemt kaut kādu atlīdzību. Tika panākta vienošanās par līguma noslēgšanu starp “WeAreDots” un Skurula uzņēmumu “Acoustic Power Lab OÜ”. Līgums paredzēja ka Skuruls vispirms nosūta “WeAreDots” visu savā rīcībā esošo informāciju par ievainojamību. Informācijas saņēmēji to pārbauda, un, ja tā izrādās noderīga, Skurula uzņēmumam par pakalpojumu bija jāsaņem 1000 eiro. Līgumā bija atruna ka Skuruls apņemas nevienam (tai skaitā medijiem) neizpaust informāciju par konstatēto nepilnību. Tomēr šajā dokumentā bija arī vēl viens punkts, kas paredzēja, ka gadījuma, ja “WeAreDots” speciālisti atbildēs Skurulam, ka viņa sniegtajai informācijai nav nekādas vērtības, jo CSDD autorizācijas sistēma ir pilnīgā kārtībā, tad noruna par konfidencialitāti zaudē spēku.
Uzreiz pēc līguma noslēgšanas Skuruls nosūtīja uzņēmumam “WeAreDots” visu savu apkopoto informāciju par iespējamo autorizācijas ievainojamību. Atbildes vietā pie Skurula ieradās Valsts policijas amatpersonas, kas viņu aizturēja, jo bija uzsākts kriminālprocess par 1000 eiro izspiešanu no CSDD.
Šo gadu laikā krimināllietu, kurā Skurulam bija apsūdzētā statuss, skatīja septiņi tiesu sastāvi visās trijās instancēs. Tikai vienā tiesā Skuruls tika attaisnots, bet visas pārējās viņu atzina par vainīgu un sodīja ar naudas sodu. Šā mēneša sākumā Augstākā tiesa izskatīja zinātnieka Raimonda Skurula sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas 2026. gada 24. februāra spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu izspiešanā, un pieņēma lēmumu atteikt uzsākt ierosināt kasācijas tiesvedību. Līdz ar to spriedums, ar kuru Skuruls sodīts ar naudas sodu (4290 eiro), bija stājies spēkā.
Šī tiesvedība un CSDD attieksme pret Skurulu, ko daudzi uzskatīja par “balto hakeri”, sabiedrībā raisīja plašu rezonansi, īpaši tad, kad šovasar kiberkuzbrukumā cieta CSDD.
“Man ne silts ne auksts”
Ko Raimonds Skuruls tagad saka par Valsts prezidenta lēmumu viņu apžēlot? Sarunā ar “Latvijas Avīzi” arī šoreiz viņš savos komentāros bija diezgan skops. Pirmais, ko viņš atbildēja: “Tā neko! Pirmo reizi redzu tādu “brīnumu”.” Turpinājumā nu jau atkal nesodītais zinātnieks teica: “Tas sods bija tāda sīka vienība visā tajā pornogrāfijā, kas tika sastrādāta un nav sakopta. Citējot Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, latviešu valodā nav tik stipru vārdu, lai aprakstītu notiekošo. Teikšu, ka tās ir "lielo spēles". Man ne silts, ne auksts, var teikt – bez komentāriem, pagaidām...”
Viņš pats apzēlošanu nebūtu lūdzis.
Pēc prezidenta iniciatīvas
Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, atbildot uz “Latvijas Avīzes” jautājumiem, pauda: “Apžēlošanas likuma 4. panta [“Valsts prezidents notiesāto personu var apžēlot arī pats pēc savas iniciatīvas”. – Red.] paredzētās tiesības kopumā ir izmantotas otro reizi. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pilnvaru laikā pirmo reizi. Valsts prezidents ir iepazinies ar tiesu nolēmumiem, neapšaubot to tiesiskumu, vienlaikus ievērojot valsts informācijas sistēmu drošības nozīmīgumu, kas ietver arī valsts iestāžu pienākumu pastāvīgi novērst iespējamās informācijas sistēmu ievainojamības, kā arī sabiedrības intereses kiberdrošības jomā un centienus veicināt ievainojamību labticīgu atklāšanu, Valsts prezidenta ieskatā, sabiedrības ieguvums no Raimonda Skurula rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījums. Tādējādi, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 45. pantu un Apžēlošanas likuma 4. pantu, Valsts prezidents š. g. 15. septembrī ir nolēmis Raimondu Skurulu atbrīvot no pamatsoda izciešanas un noņemt sodāmību.”
18.6 °C






































































































































































































































































