15.9 °C
Šoruden esmu redzējusi daudzus dokumentālus kadrus un sarunas par alpīnismu, arī leģendārā kazahu alpīnista Maksuta Žumajeva stāstījumu par savu ceļu.
Viņš bez skābekļa maskas ir uzkāpis 14 astoņu tūkstošu metru augstās virsotnēs. Zinot, ko tas ir maksājis viņam un viņa ģimenei, Maksuts negribētu, ka viņa dēli nodarbotos ar alpīnismu. Īpaši tagad, kad mainās klimats un kalni kļūst daudz bīstamāki. Daudziem kalnos dzīvojošiem vienīgais iztikas pelnīšanas avots ir kalnu tūrisms, viņi strādā par tūristu pavadoņiem – šerpiem, sākumā nes inventāru, apgūst visas nepieciešamās iemaņas kalnos, līdz sāk vadīt virsotņu iekarotāju grupas un nemitīgi pakļauj sevi riskam, īpaši sasniedzot tā saucamo nāves zonu, kur iestājas skābekļa bads, bet nesagatavots cilvēks pats to pat neapzinās, tikai mēģina pārvarēt augstumu, līdz vairs nav glābjams. Vējiem pūšot un sniegam kūstot, atsedzas bāzes nometnes ar košām teltīm, dārgu inventāru, kur sasalumā guļ tie, kas neatgriezās. Tik daudz sapņu paliek sniegā! Jāteic gan, doties kalnos ir paša izvēle.
Sibīrijas tundrā un taigā tā bija necilvēcīgas varas pavēle. Neskaitāmu tūkstošu sapņi guļ sniegā, mūžīgajā sasalumā, seklos tundras kapos, pazuduši kalnu nogruvumos un ziemeļu upju aiznesti Ledus okeānā. Tur ir satikušies Padomju Savienības "visu tautību bērni". "Novaja gazeta" korespondente Tatjana Brickaja filmā "Kā Vorkutā izdzēš gulaga piemiņu" stāsta par šīs moku vietas vēsturi un tagadni. Ogļraču pilsēta īstenībā izauga no politieslodzīto nometnes, pirmā 1931. gadā celtā ēka ir saglabājusies vēl šodien. Nav tiesa, ka ieslodzītie necīnījās par savām tiesībām, viņi pieprasīja cilvēcisku attieksmi. Pēc neapbruņotu cilvēku sacelšanās tundrā ir saglabājusies nošauto kapsēta. Vara nepiekāpās un nošāva pat garīdznieku, kas lasīja sprediķi par grēku piedošanu.
"Perestroikas" laikā vorkutieši, kā viņi paši teica, jutuši vajadzību būt cilvēkiem un vākuši līdzekļus politiski represēto piemineklim, to atklāja 2010. gadā, bet nojauca 2026. gadā pēc vietējā kara veterāna iniciatīvas, kurš nosaka Vorkutas tagadni. Ir nogāzts arī poļu uzstādītais deviņus metrus augstais dzelzsbetona krusts gulagā bojā gājušiem tautiešiem. Izmeklējumi netiek veikti, krustu esot nogāzis vējš. Toties aug pieminekļi un krūšu tēli Staļinam. Simtiem tūkstošu upuru piemiņai zied tikai spilves. Bez komentāriem ir redzamas svaigi raktas kapu rindas – tā ir pašreizējā kara raža. Nedēļu pēc raidījuma ieraksta nezināmi ļaundari esot līdz nāvei piekāvuši Vorkutas domes deputātu Genādiju Kņazevu, kurš sūrojās par Vorkutas panīkumu. Kādu gan nākotni nākamajām paaudzēm gatavo šī tauta un valsts?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
