25. janvārī Saeima uzklausīs un apspriedīs "Ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos". 

No vienas puses, zināmu ugunīgumu debatēm var piešķirt ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa personība, pareizāk sakot, opozīcijas attieksme pret viņu. No otras puses, varētu teikt, ka ģeopolitiskajā situācijā tāpat viss skaidrs, nav iemesla domstarpībām pat starp pozīciju un lielāko daļu opozīcijas.

Tomēr, iepazīstoties ar ziņojuma tekstu, vēlos izteikt dažas piezīmes.

"Latvijai nav tiešu militāru draudu, ir nodrošināta iekšēja stabilitāte un apstākļi ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšanai." Par militāro draudu analīzi lai spriež eksperti, savukārt apgalvojuma pārējā daļa, manuprāt, ir ministra un valdības kopumā, ja tā var teikt, uzprasīšanās uz vētrainiem un daļēji pamatotiem iebildumiem. Jautājums: vai ziņojums (un līdzīgi teksti) tiek pirms nolasīšanas parādīti arī kādam ārpus amatpersonu un padomnieku šaurā loka? Izskatās, ka ne, jo pretējā gadījumā tik neslēpta pašslavināšana būtu pieklusināta.