8 °C
Jaunais gads iesācies ar kārtējām problēmām solītajā pasažieru pārvadājumu "mugurkaulā" jeb iekšzemes vilcienu kustībā: 2. janvāra rītā dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte jaunie "ViVi" elektrovilcieni kavējuši un cilvēki saluši līdz pat trim stundām, vakarrīt, 3. janvārī, elektrovilcienu kustība būtiski ietekmēta Jelgavas līnijā kontakttīkla bojājumu dēļ, kādu brīdi no vienpadsmit ekspluatācijā pieņemtajiem "Škoda Vagonka" kursēt spējīgi tikai seši, kādu atkal deviņi un tamlīdzīgi.
Uzņēmuma "Pasažieru vilciens" ("PV") pārstāvji gan skaidro, ka jaunas tehnikas pieņemšanas un ekspluatācijas uzsākšanas procesā ar šādām situācijām jārēķinās, jo līdzīgas nepilnības esot konstatētas arī citu ražotāju vilcieniem, ar tiem sākot pasažieru pārvadājumus. Tāpat "PV" pārstāvji informējuši, ka tuvāko darba dienu laikā plānots veikt pirmo tehnisko apkopi sešiem jaunajiem vilcieniem, tā sakot – noris rutīnas darbs.
Taču ar šādu jauno, ilgi gaidīto vilcienu ekspluatācijas uzsākšanas procesu mierā nav nosalušie pasažieri. Turklāt trauksmei ir iemesls ne tikai par konkrētajiem gadījumiem, bet arī visiem zināmo slikto precedentu –
reģionālajos pārvadājumos ar autobusiem labāka pakalpojuma un augstāku brauciena ērtību vārdā esam nonākuši pie situācijas, kad pasažieri vairs nevar būt droši par to, vai paredzētie reisi vispār notiks.
Ar šādu notikumu attīstību mierā nav arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens, medijos paziņojot, ka tāda situācija, kad pasažieriem vairākas stundas ir jāsēž neapkurinātos, aukstos un tumšos vilcienos bez informācijas, vai vilciens kursēs tālāk vai nekursēs, nav normāla. Tādēļ atbildīgajiem uzņēmumiem un institūcijām esot jāvienojas par sadarbību pasažieru vilcienu tehnisku problēmu gadījumā. Tāpēc ministrs aicina pie viena galda "PV", "Latvijas dzelzceļa" un Autotransporta direkcijas pārstāvjus, lai šīs atbildīgās institūcijas vienotos par uzlabotu sadarbību, apziņošanas kārtību un arī rezerves transportu.
Vakar attālinātā režīmā satiksmes ministrs sazinājies arī ar jauno vilcienu ražotāju "Škoda Vagonka" vadības pārstāvjiem. Sarunā piedalījušies arī "PV" pārstāvji, un noprotams, ka arī šajā diskusijā runāts par jauniem "sadarbības algoritmiem".
Pēc tikšanās ministrs izteicies, ka ražotājs apņēmies nosūtīt papildu speciālistus.
Jaunais 2024. gads visai nozarei paiešot reformu zīmē – tā satiksmes ministrs Kaspars Briškens izteicies ziņu aģentūrai LETA. Problēmās ar iekšzemes pasažieru pārvadājumiem ministrs atzinis, ka viņam ir domstarpības ar Autotransporta direkciju daudzos jautājumos. Tostarp par ilgtermiņa līgumiem, kas esot pārslēgti, taču valsts un iedzīvotāju intereses pilnvērtīgi aizsargātas nav.
"Dažbrīd pat šķiet, ka ATD savā iepriekšējā darbībā vairāk ir rūpējies par pārvadātāju interesēm nekā par Latvijas iedzīvotāju interesēm. Piemēram, man joprojām nav skaidrs, kāpēc, redzot Konkurences padomes atzinumu par aizliegtu vienošanos, jaunās paaudzes līgumos netika ietverts punkts par to, ka līgumus ir iespējams vienpusēji lauzt, ja parādās līdzīga veida atzinumi no kompetentajām iestādēm. Tāpat apstākļos, kad mums it kā būtu jānostiprina dzelzceļš kā satiksmes mugurkauls, mēs esam atkal saslēguši ilgtermiņa autopārvadājumu līgumus, kuri tagad, kad mums sāk kursēt jaunie vilcieni, nodrošina paralēlu dotēšanu. Mēs noteikti to visu vēlamies mainīt," izteicies Briškens.
Vērtējot tagadējo situāciju, ministrs konstatējis, ka mums ir pirmie jaunie vilcieni, tajos gribam pārsēdināt pasažierus, kuri pašlaik pārsvarā izmanto privātos transporta līdzekļus, bet visi pārējie mājas darbi palikuši neizdarīti: visi peroni nav gatavi, stacijas noplicinātas un nepieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Autobusu grafiki nav salāgoti, un reģionālais transports dzelzceļa stacijām nav pievadīts –
viss šis komplekss, lai cilvēkus tiešām pārsēdinātu uz sabiedrisko transportu, neesot paveikts, un kavējusies arī tam pieejamo ES fondu programmu apguve.
Šogad satiksmes ministrs iecerējis sākt apjomīgu nozares institucionālu reformu, kuras izstrādāšanai piesaistīšot arī Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertus.
