Ministru prezidenta birojs organizē komandējumus, savukārt Valsts kanceleja veic tiesiskuma kontroli, plāno budžetu un veic rēķinu apmaksu.
Speciālo avioreisu izmantošana valdības vadītāju vajadzībām ir ierasta prakse Eiropā un pasaulē. Vairākumā Eiropas valstu premjeri tos izmanto. Ne tikai Vācijā vai Lielbritānijā, bet arī Lietuvā, Polijā, ziemeļvalstīs un citur. Tas nav mans apgalvojums, bet publiska informācija, ko var atrast pat "Vikipēdijā". Šāda prakse daudzviet pastāv, lai valdības vadītājs varētu pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
Valsts kontrole publiskojusi ziņojumu par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos, kurā konstatējusi nelikumīgu un nelietderīgu līdzekļu izmantošanu. Kā bijušais Ministru prezidenta biroja vadītājs varu apliecināt, ka visi komandējumi, kuros Krišjānis Kariņš devās, notika, lai aizstāvētu Latvijas intereses.
Valsts kanceleja organizēja komandējumus ar pārliecību, ka tie veikti atbilstoši pastāvošajam regulējumam – tātad likumīgi. Tāda bijusi arī mana pārliecība.
Tā balstījās Valsts kancelejas analīzē par normatīvajiem aktiem un to, ka šāda veida speciālos lidojumus ir izmantojuši gan bijušie prezidenti, gan arī ministru prezidenti vairāku desmitu gadu garumā.
Balsoties gan uz praksi, gan uz normatīvu interpretāciju, pastāvēja uzskats, ka ir iespēja tiesiski izmantot speciālos avioreisus. Tas kļuva īpaši aktuāli pandēmijas laikā, kad samazinājās komerciālo reisu pieejamība. Tajā brīdī tika sākta prakse izmantot speciālos reisus regulāri.
Līdz ar to pirmā kļūda bija, ka netika izvēlēts piesardzīgākais risinājums. Proti, netika grozīti Ministru kabineta noteikumi, kuri regulē amatpersonu komandējumus. Vajadzēja skaidri definēt, ka speciālie lidojumi ir pieļaujami – bez interpretāciju iespējām.
Varu apliecināt, ka spiediens no politisko amatpersonu puses Valsts kancelejai veikt iepirkumus, slēgt līgumus vai apmaksāt rēķinus par speciālajiem reisiem netika izdarīts. Ja būtu sniegts atzinums, ka prakse nav saskaņā ar pastāvošajiem normatīviem, tad tiktu rosināta diskusija par attiecīgo Ministru kabineta noteikumu grozījumiem.
Speciālie reisi tika izskatīti tajos gadījumos, kad atbilstoši analīzei komercreisi neiekļāvās vizītes grafikā vai nebija pieejami.
Valsts kontroles konstatējumi par to, ka pastāvēja alternatīvas speciālajiem reisiem, ir sekas tam, ka Valsts kancelejā nepastāvēja iekšējā kārtība, kādā tiek fiksēts lēmumu pieņemšanas process saistībā ar komandējumu organizēšanu. Skaidras iekšējās kārtības nepastāvēšana ir otra kļūda, uz kuru pamatoti norāda Valsts kontrole.