Valdībā apstiprinātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns periodam līdz 2027. gadam paredz individuālās būvniecības ierobežojumus, lielāku vērību skaidras naudas apgrozījumam caur bankomātiem, kā arī uzticības veicināšanu starp valsti un nodokļu maksātājiem.

Ko un kā gatavojas darīt – stāsta viena no plāna autorēm, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Olga Bogdanova. 

Ēnu ekonomikas apkarošana drīz varēs svinēt piecpadsmit gadu jubileju – šķiet, ka pirmais šāds plāns tika sastādīts periodam no 2010. līdz 2013. gadam. Pa šo laiku ir gājis visādi – līdz 2016. gadam ēnu ekonomikas apjoms samazinājās, tad krasi pieauga un tagad mokoši lēni atkal slīd lejup. Kāpēc tā?

O. Bogdanova: Salīdzinot gadus un datus, svarīgi pārliecināties, vai metodika vienmēr sakrīt – pat viena faktora izmaiņas metodikā var radīt nozīmīgas atšķirības rezultātos. Taču kopumā jāatzīst, ka ēnu ekonomika ir milzīga problēma Latvijā. Gan dažādi pētījumi, gan arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka ēnu ekonomika ir cieši saistīta ar kopējo ekonomiskās attīstības līmeni valstī – jo tas augstāks, jo ēnu ekonomika mazāka, kaut gan pilnībā iznīdēt to nav izdevies nekur. 

Kad cilvēki ir ieinteresēti jebkurā veidā ietaupīt, tad viņi ir atvērtāki dažādām nelikumīgām aktivitātēm un nodokļu apiešanas mēģinājumiem.

Pateikt, cik tieši liels ir ēnu ekonomikas apjoms, arī ir sarežģīti, un pieredze liecina, ka paļauties tikai uz vienu tās apjomu noteikšanas metodi nav pareizi. Metodes ir dažādas.