Sociālajos tīklos lasu: "Strādāju pilsētas bibliotēkā gandrīz 40 gadus, izglītība – maģistrs, alga "uz rokas" bez atvieglojumiem 748 eiro. Dzīvokli noīrēt par tādu algu nevaru, tāpēc dzīvoju pie radiniekiem, maksājot savu īres daļu. Ja jāpērk apavi vai apģērbs, ņemu kredītu." 

Kāda cita intelektuālā darba veicēja raksta, ka, tulkojot filmas latviešu valodā, dienā nopelnot 40 eiro. Daudz vai maz – mēnesī tie ir 800 eiro. Kāds augstskolas pasniedzējs raksta, ka viņš meistara dēlu, kurš par remontu nedēļā prasa 1000 eiro, viņa atvasi māca par grašiem. Kāds IT speciālists apraksta situāciju, kad celtnieks par betona atskaldīšanu no trepēm prasījis 800 eiro. Datorpratējs nebija parakstījies par šādu summu. Darbu veicis pats, kas, izrādījies, prasījis dažu stundu laika.

Jā, mūsdienu Latvijā darba samaksas jomā esam nonākuši apmēram 40 gadus senā pagātnē, kad augstskolas beidzēji pelnīja mazāk nekā melno darbu veicēji. 

Dažkārt inženieri strādāja par atslēdzniekiem un pelnīja vairāk nekā kolēģis pie rakstāmgalda.