Dati: Skaidrā naudā veikto maksājumu īpatsvars augustā sarucis no 27% līdz 23%

Latvijas iedzīvotāji šogad augustā skaidrā naudā nedēļā veica 23% maksājumu, kamēr gadu iepriekš 27% maksājumu tika veikti skaidrā naudā, liecina Latvijas Bankas publiskotā "Maksājumu radara" dati.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā pētījuma, kas veikts februārī, datiem Latvijā bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība nav mainījusies. 

Vienlaikus nedaudz samazinājies arī vidējais maksājumu skaits, ko iedzīvotāji veic vienā nedēļā skaidrā naudā. Ja 2023. gada augustā vienā nedēļā iedzīvotāji skaidrā naudā veica vidēji 3,7 maksājumus, tad 2024. gada augustā skaidrā naudā nedēļā tika veikti vidēji 3,5 maksājumi.

Tajā pašā laikā bezskaidrā naudā 2023. gada augustā Latvijas iedzīvotāji vienā nedēļā veica vidēji 10,1 maksājumu, bet šogad augustā - vidēji 11,7 maksājumus.

Tādējādi šogad augustā vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15,2, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2022. gada augustā - 12,6.

Latvijas Bankā atzīmē, ka moderno tehnoloģiju izmantošana maksājumu jomā ir stabilizējusies un pēdējā pusgada laikā nav piedzīvotas nozīmīgas pārmaiņas.

Apkopotie dati liecina, ka nedaudz samazinājušies ar bezkontakta karti veiktie norēķini - 2024. gada augustā tos ikdienā izmantoja 67% iedzīvotāju, kamēr 2024. gada februārī un 2023. gada augustā - 68%, bet 2022. gada augustā - 66%, kamēr norēķinus ar viedtālruni 2024. gada augustā ikdienā izmantoja 22% iedzīvotāju, 2024. gada februārī - 23%, 2023. gada augustā - 19%, bet 2022. gada augustā - 14%. Ar viedpulksteni 2024. gada augustā norēķinājās 2% iedzīvotāju.

Šogad augustā zibmaksājumus ikdienā lietoja 35% iedzīvotāju, kamēr 2024. gada februārī - 41%, bet 2023. gada un 2022. gada augustā - 31%. Būtiski augusi zibmaksājumu izmantošana, norādot tikai saņēmēja tālruņa numuru, - 2024. gada augustā šādu iespēju izmantoja 26% iedzīvotāju, bet par to bija informēti, taču vēl neizmantoja 49%. 2024. gada februārī zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja tālruņa numuru, veica 18% iedzīvotāju, 2023. gada augustā - 20%, bet 2022. gada augustā - 24%.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir publiskojusi jaunāko pētījumu par skaidrās naudas lietošanu eirozonas uzņēmumos, informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. Šis ir otrais šāda veida pētījums, un tajā iegūtie rezultāti salīdzināti ar 2021. gadā veiktās aptaujas datiem.

Pētījumā secināts, ka skaidrā nauda ir visplašāk akceptētais maksāšanas līdzeklis eirozonā - tās maksājumus pieņem 88% uzņēmumu. Skaidrajai naudai seko maksājumu kartes ar 85% un kredītpārvedumi ar 78%. No tiem uzņēmumiem, kuri pieņem skaidro naudu kā maksāšanas līdzekli, 94% plāno turpināt to darīt arī vismaz nākamo piecu gadu laikā.

Eirozonas uzņēmumiem tika vaicāts arī, kāda veida maksājumus tie vislabprātāk vēlētos pieņemt, un 37% kā prioritāru maksāšanas līdzekli nosauca maksājumu kartes, 25% - skaidro naudu, bet 21% - kredītpārvedumus.

Savukārt, vaicāti par kritērijiem, pēc kuriem izvēlas maksāšanas līdzekļus, uzņēmēji kā būtiskāko faktoru nosaukuši drošību (94%) un uzticamību (92%). Kā skaidrās naudas priekšrocības minētas mazākas apstrādes izmaksas, uzticamība un privātums.

Skaidrās naudas pieņemšanas rādītājs salīdzinājumā ar 2021. gadu ir samazinājies par astoņiem procentpunktiem - no 96% 2021. gadā, un vienlaikus tas ir samazinājies arī maksājumu kartēm - par astoņiem procentpunktiem jeb no 93%. No 4% līdz 12% ir pieaudzis to eirozonas uzņēmumu skaits, kuri nepieņem skaidro naudu.

"Atsevišķi aplūkojot Latvijas rādītājus, kārtējo reizi jāsecina, ka mūsu sabiedrībā ir līdzsvaroti naudas lietošanas paradumi un būtiska loma ir gan skaidrās, gan bezskaidrās naudas norēķiniem," 

uzsver Zariņa. Latvijā skaidro naudu maksājumos pieņem 77% uzņēmumu, bet maksājumu kartes - 73%.

Būtiski mazāks nekā vidēji eirozonā ir kredītpārvedumu pieņemšanas rādītājs - 47%. Arī Latvijas uzņēmēji labprātāk pieņem karšu maksājumus - 33% atzīmējuši tos kā prioritāro izvēli no visiem maksāšanas līdzekļiem, seko skaidrā nauda ar 21%.

Šogad augustā "Latvijas faktu" veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka ar iespēju izņemt skaidro naudu no bankas konta ir apmierināti 86% aptaujāto, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā aptaujā 2024. gada februārī. Šis rādītājs ir stabils vairākus gadus.