Latvijas ēdināšanas nozares kopējais apgrozījums ir apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Jau gada sākumā Latvijas Restorānu biedrība vēstīja, ka nozare pēdējos četrus gadus darbojas krīzes režīmā – tas kovida un Ukrainā notiekošā kara dēļ. 

Lai arī krīze skar ne vien galvaspilsētas restorānus vai reģionu kafejnīcas, bet ikkatru ēdinātāju, tostarp – ēdnīcas, tomēr starp tām ir ne vien izdzīvotājas, bet arī ilgdzīvotājas, piemēram, Jelgavas "Lauktehnikas" vai Lubānas Patērētāju biedrības ēdnīca, kas jau nosvinējušas vai tūlīt svinēs piecdesmit gadu pastāvēšanas jubileju.

Vietējiem – nostalģija, ārzemniekiem eksotika

Pirms diviem gadiem ar populārām latviešu dziesmām dziedātāja Dināra Stundiņa grupas izpildījumā, kas dejā lika laisties pat ēdnīcas apmeklētājiem, savas pastāvēšanas pusgadsimtu nosvinēja Jelgavas "Lauktehnikas" jeb pašreizējās SIA "Elektra" ēdnīca. Pagājušā gadsimta 70. gados to izveidoja Jāzeps Kivlenieks, tolaik "Lauktehnikas" vadītājs, kura vadībā Jelgavas Pārlielupes rajonā tika uzbūvēti vairāki ražošanas korpusi, dzīvojamie nami, veikali, bērnudārzs un četras ēdnīcas.

Latvijai atgūstot neatkarību, "Lauktehnika" sadalījās vairākos uzņēmumos, bet ēdnīcu pārņēma SIA "Elektra", kas nodarbojas ar elektromotoru remontu. Šāds risinājums ēdnīcu glābis arī grūtākos laikos, piemēram, pandēmijas laikā. 

"Protams, centāmies darboties, dodot ēdienu līdzņemšanai. Taču, kad septiņus mēnešus nosēdējām mājās bez darba, nācās atlaist darbiniekus. Uzreiz pēc pandēmijas bijām palikuši tikai trīs.