Overcast 0.3 °C
T. 11.12
Valdemārs, Valdis, Voldemārs
SEKO MUMS
Reklāma
Vija Blūzma: "Leļļu teātris jau ir tāds teātra veids, kur nemaz nevar strādāt saīdzis, ar bēdīgu seju, iekšā vienmēr jābūt kādai bērna dvēseles kripatiņai."
Vija Blūzma: "Leļļu teātris jau ir tāds teātra veids, kur nemaz nevar strādāt saīdzis, ar bēdīgu seju, iekšā vienmēr jābūt kādai bērna dvēseles kripatiņai."
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Šodien, 2. oktobrī, svinot Latvijas Leļļu teātra 80. dzimšanas dienu, pirmizrāde gaidāma režisoru Vijas Blūzmas un Edgara Kaufelda iestudētajai "Leģendārajai izrādei". Tās veidotāji un aktieri kopā ar dramaturģi Anci Muižnieci aicina izprast savulaik, 1967. gadā, Leļļu teātrī tapušās izrādes "Interlellis-67" popularitāti, mēģinot noskaidrot, kāds tad īsti bijis tās panākumu noslēpums un kas bijusi izrādes režisore Tīna Hercberga, Leļļu teātra aprindās zināmā nepārspētā leģenda.

Reklāma

"Kultūrzīmes" uz sarunu par Leļļu teātra leģendām aicināja režisori Viju Blūzmu, kura savulaik bijusi Tīnas Hercbergas vadītās Valsts Leļļu teātra I studijas absolvente.

– Kā tapa "Leģendārā izrāde"?

V. Blūzma: – Kad 1967. gadā režisore Tīna Hercberga kopā ar mākslinieku Pāvilu Šēnhofu iestudēja izrādi "Interlellis-67", tā ieguva milzīgu popularitāti, tika kritiķu augstu vērtēta un tāpēc teātrim ļoti nozīmīga. Jaunajā izrādē gan vairāk runājam par Tīnas Hercbergas personību. Savulaik tieši viņa bija celmlauzis, pirmā, kas Latvijas Leļļu teātrī sāka veidot izrādes pieaugušajiem. Toreiz tas vēl nebija ierasts un teātrī pat esot uztraukušies, vai vecāki bez bērniem vispār nākšot izrādes skatīties. Izrādās – nākuši ļoti labprāt! Hercberga gan tieši tad, kad 1973. gadā mūsu kurss pabeidza mācības, uz laiku, kopumā desmit gadiem, no teātra bija spiesta aiziet. Toreiz tas bijis politisks jautājums, kaut gan maz par to zinu, bijām jauni, un arī režisore daudz par notikušo nestāstīja. Par to runāsim tagad, šajā "Leģendārajā izrādē", jo dramaturģe Ance Muižniece izpētījusi dokumentus, atradusi arī interviju ar Tīnu Hercbergu, kurā viņa stāsta, kāpēc toreiz aizgāja no teātra.

Zināms, ka režisore nebija pildījusi ieteikumus iestudēt Maskavas sūtītās lugas par pionieriem, pareizajiem un nepareizajiem bērniem. Tas klāsts taču nebija nemaz lietojams! Tīna Hercberga iestudēja to, kas tuvs latviešu publikai, piemēram, "Lolitas brīnumputnu", "Lāčplēsi" un "Velniņus".

– Esat strādājusi gan par aktrisi, gan režisori. Par ko jums teātrī liekas būtiski runāt?

– Kad sāku strādāt par aktrisi, par politiku gan tikpat kā vairs nerunāja, turklāt mūsu lielākā auditorija vienmēr bijuši bērni. Tie, kā tagad saka, pareizie, īpaši latviskie uzvedumi Ēzopa valodā vairāk bija citos teātros, te tādi faktiski izpalika. Jau kopš dibināšanas Leļļu teātra misija ir dot gara spēku gan bērniem, gan pieaugušajiem. Esam priecīgi, ka mūsu teātris visos laikos ir labi novērtēts. Esmu iestudējusi Viļa Plūdoņa maziem bērniem domātos dzejojumus – "Zaķīša pirtiņu", "Eža kažociņu", izrādes savienoju vēl ar veselu virkni dzejoļu. Man tas ļoti patika, īpaši darbs tandēmā ar komponistu Valtu Pūci, kurš radīja ļoti plūdonisku mūziku, neatkāpos, pirms nebijām iestudējuši teju visu iespējamo.

Esmu specializējusies uz mazu bērnu izrādēm, zinu, ka viņiem vajadzīgi "Trīs sivēntiņi un vilks", "Sarkangalvīte un vilks", tās viņus vienmēr piesaista. Meklēju arī ko jaunu, agrāk teātrī nekad nebija bijušas marionetes, tāpēc pirms gadiem "Trīs sivēntiņiem un vilkam" izveidoju arī pirmo marionešu teātra izrādi, lielākiem bērniem smilšu animācijas tehnikā iestudēju "Mazo princi". Patiesību sakot, ja režisors iestudē to, kas liekas vērtīgs un vajadzīgs pašam, tas der arī skatītājam.

Interesanti, pēdējā laikā parādījusies tendence, ka izrādes skatīties ar vienu bērnu bieži vien nāk arī abi vecāki, tātad bērnam no ģimenes tiek pievērsta lielāka uzmanība. Savukārt teātrī jārēķinās, ka arvien vairāk zālē bērnu izrādes skatās arī pieaugušie skatītāji. Agrāk jau bērnus uz teātri visbiežāk veda vecmāmiņas, bet tagad nāk visa ģimene, un tāpēc skaidrs, ka pat maziem bērniem veidotajās izrādēs jābūt slānim, kas piesaistītu arī pieaugušos. Neteiktu, ka šis ir ļoti sarežģīts uzdevums, bet būtiski nopietni domāt, ko iestudējumā gribam pateikt bērniem un ko paust vecākiem.

Latvijas Leļļu teātra komanda.

– Esat izaudzinājuši skatītāju paaudzes…

– Mūsu teātrim tiešām raksturīgas skatītāju dinastijas. Paaudzes mainās, un uz dažām izrādēm, ko savulaik bērnībā skatījušies paši, vecmāmiņas un vectētiņi tagad ved mazbērnus. Piemēram, pagājušajā gadā četrdesmito sezonu svinēja vēl viena leģendāra izrāde "Un atkal Pifs…". Pieaugušo publikas mīlēts bijis arī režisora Arvīda Cepurīša 1974. gadā veidotais "Šveiks", kur titullomu spēlēja aktieris Egons Maisaks, bet pārējās lomas – Pāvila Šēnhofa veidotās lelles. Turklāt daudz ilgāk par pašu izrādi nodzīvojušas izrādes dziesmas ar Ivara Vīgnera mūziku un Jāņa Petera tekstiem. Tāpat ārkārtīgi iecienītas un apmeklētas bijušas arī izrādes pieaugušajiem "Šveiks frontē" un "Dekamerons".

Reklāma
Reklāma

– Skolotāji, gadiem ejot, arvien vairāk uztraucas par skolēnu uzmanības trūkumu, vai arī teātrī var sajust, ka bērni mainījušies?

– To gan teātrī nemanām, bērns ir bērns, un cilvēka attīstība jau nav mainījusies. Tiesa, mazliet mainījusies audzināšanas kultūra, šodienas bērniem ļauts daudz vairāk nekā pirms gadiem, tagad viņi jau no pirmās dienas tiek uzskatīti par personībām. Tas ir labi, viņi aug daudz brīvāki, atraisītāki, bet, pat ja gadās, ka mazie skatītāji grūtāk savācami, mūsu aktieri ir pieredzējuši un ļoti labi saprot, izjūt auditoriju.

Leļļu teātrī tik tiešām nevar runāt par grūtībām piesaistīt bērnu auditoriju, ja viņiem šķiet interesants tas, kas notiek uz skatuves, tad zālē nav problēmu. Turklāt tagad teātrī strādā arī daudz jaunu aktieru, viņi visi ir burvīgi, brīnišķīgi! Tiesa, bijuši citi, kuriem šis teātra veids nešķiet interesants, tad atnāk, pamēģina un aiziet prom. Tas taču ir pavisam normāli, ne jau visiem visam jāpatīk.

– Leļļu teātra iestudējumi jau vairākus gadus skan vien latviešu valodā, kā izrādes saprot mazākumtautību bērni?

– Ar bērniem viss kārtībā, viņi atnāk, skatās un priecājas. Teātra administrācija pētījusi, ka nākot daudzi krievu tautības vecāki ar saviem bērniņiem. Tas jau ir vien politiķu un dažu vecāku jautājums, bērnam vienmēr būs interesanti, valodu jautājumā problēmu tik tiešām nav.

– Teātra sākuma gados toreizējais Leļļu teātra direktors Jānis Žīgurs, kurš teātri vadīja kopš dibināšanas līdz 1950. gadam, tad vēl kādus gadus bija mākslinieciskais vadītājs, aktierus pie lauku bērniem esot vedis pat kravas automašīnās…

– Jā, par to laiku ir daudz leģendu. Vislielākie nopelni Jānim Žīguram nav teātra dibināšanā un vadīšanā vien, pēc kara viņš darbā pieņēmis arī daudzus bijušos leģionārus, piemēram, rakstnieku Valentīnu Jēkabsonu un komponistu Eduardu Rozenštrauhu. Toreiz, kopš pašas teātra dibināšanas, strādāja arī dzejniece Mirdza Ķempe un aktrise Hilda Žīgure, kura vēl līdz 1986. gadam spēlēja izrādēs un nodzīvoja līdz pat 104 gadu vecumam. Toreiz, pēc kara, visi, kas vien strādāja teātrī, bija azartiski un savu darbu darīja ar lielu prieku. Leļļu teātris jau ir tāds teātra veids, kur nemaz nevar strādāt saīdzis, ar bēdīgu seju, iekšā vienmēr jābūt kādai bērna dvēseles kripatiņai.

Uzziņa

Kārina Pētersone.

KĀRINA PĒTERSONE, sabiedriskā darbiniece, režisores Tīnas Hercbergas krustmeita:

"Tīna Hercberga bija spēcīga personība ar spilgtu harismu un dziļu, iespaidīgu balss tembru, viņas smiekli bija magnētiski, un viņa līdz sirmam vecumam (kaut gan nekad nenosirmoja) spēja apburt jebkuru cilvēku, ko satika. Tīna bija ebrejiete, mācījusies labā Rīgas vācu skolā, bet kara gados bija spiesta bēguļot un patvērās Vidusāzijā. Viņai bija brīnišķīgi, mīloši vecāki un liela ģimene, attiecības ar to viņai bija ļoti svarīgas.

Savulaik Tīna nebija gatavojusies darbam Leļļu teātrī, bet, tur nokļuvusi 1953. gadā, visam ķērās klāt pamatīgi, no sirds un ar vērienu. Viņai piemita bagāta iztēle un ķēriens uz režiju. Režisores priekšrocības bija pamatīgā izglītība, valodu prasme un caur to atvērtība impulsiem, ko deva Eiropas teātros notiekošais. Viņas trumpis un stiprā pils bija brīnišķīgie un talantīgie Latvijas leļļu mākslinieki – Anna Nollendorfa, Alberts Terpilovskis, Arnolds Burovs, vēlāk – Pāvils Šēnhofs un Marta Austruma. Komandā Tīna aicināja arī citās jomās sevi apliecinājušus māksliniekus, piemēram, komponistu Raimondu Paulu, dramaturgu Gunāru Priedi, dramaturģijas tulkotāju Pēteri Pētersonu. Viņas vadībā un visbiežāk arī režijā teātris uzveda vai visu bērnu klasiku: "Trīs sivēntiņus", "Maksi un Moricu", "Buratino", "Tipu un Tapu", "Pifu", "Velniņus" un vēl, un vēl… Tīnas vadības laikā teātris devās neskaitāmās viesizrādēs, piedalījās starptautiskos festivālos un guva plašu atzinību un atpazīstamību ārpus Latvijas, kaut gan, protams, tolaik tā bija pārsvarā Austrumeiropa un toreizējā Padomju Savienība.

Bet Tīnas horizonts un domāšanas mērogs bija daudz plašāks, nekā dažkārt Leļļu teātrim līdz tam pieklājās. Leļļu teātris nebaidījās no latviskuma simboliem, tika iestudēts "Zelta zirgs", "Kurbads", "Sprīdītis". Cits pēc cita tapa vērienīgi iestudējumi pieaugušajiem – "Trīsgrašu opera", "Interlellis", "Baltais un melnais", "Velna dzirnavas", virziens, ko vēlāk turpināja režisors A. Cepurītis ar izrādi "Šveiks". Izrādes bija mākslinieciski novatoriskas un spilgtas, atmiņā paliekošas. Par tām runāja, tās apsprieda, cilvēki rāvās uz Leļļu teātri, un, paradoksāli, tas kļuva par tādu kā kulta vietu."

Aptauja

Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit
PAR SVARĪGO
Reklāma