"Viņa ļoti vēlējās atgriezties uz skatuves" — Indras Briķes kolēģi par aktrises pēdējiem gadiem

Mūžībā aizsauktā Dailes teātra aktrise Indra Briķe vairākus gadus saskārās ar nopietnām veselības problēmām, tomēr arī slimības laikā nezaudēja vēlmi atgriezties uz skatuves. Viņas tuvākie kolēģi un draugi līdz pat pēdējam brīdim cerēja aktrisi atkal sastapt teātrī, taču 9. oktobrī kļuva zināms par Briķes aiziešanu mūžībā.

Kā raksta žurnāls "Privātā Dzīve", aktieris Mārtiņš Vilsons par Briķes veselības stāvokli bija zinājis jau aptuveni trīs gadus. Viņš nebija domājis, ka aktrises veselība pasliktināsies tik strauji un viņa aizies mūžībā tik drīz.

Savas dzīves pēdējās dienas Briķe pavadīja aprūpē, tomēr arī šajā laikā viņa saglabāja cerību atgriezties pie darba teātrī un atkal spēlēt uz skatuves.

Režisors Dmitrijs Petrenko atminas, ka aktrise centās izmantot visas iespējas, lai varētu atkal piedalīties izrādēs. Kolēģi viņai bija nosūtījuši arī video sveicienu, uz kuru Briķe atbildējusi, norādot, ka dara visu iespējamo, lai varētu atgriezties.

Jau vēstīts, ka aktrise Indra Briķe 9. oktobrī devusies mūžībā. Viņa vairāk nekā četrus gadu desmitus veltījusi darbam uz Latvijas teātru skatuvēm un piedalījusies arī kinofilmās.

Indra Briķe piedzima 1957. gada 29. decembrī Durbē. Skolas gaitas viņa sāka Durbes vidusskolā, bet vēlāk turpināja mācības Liepājas 1. vidusskolā. 1977. gadā Briķe pabeidza Liepājas teātra II aktieru studiju, kur viņas kursa vadītāji bija Antonija Apele un Oļģerts Kroders. Tajā pašā gadā aktrise sāka strādāt Liepājas teātrī, kur viņa bija darbojās līdz 1992. gadam. Šajā laikā viņa sadarbojās arī ar Jauno Rīgas teātri. Kopš 1993. gada Briķe savu profesionālo darbību saistīja ar Dailes teātri, kura trupā viņa pavadīja vairāk nekā 30 gadus.

Liepājas teātra periodā Briķe izcēlās ar vadošajām lomām daudzos klasikas iestudējumos: Soņas Marmeladovas loma F. Dostojevska darbā "Noziegums un sods" un Spīdolas tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts" — abas lomas tapušas 1977. gadā. Vēlāk aktrise atveidoja Larisas Dmitrijevnas lomu A. Ostrovska lugā "Līgava bez pūra" (1982), Aiju J. Jaunsudrabiņa "Aijā" (1985) un Margaritu Gotjē A. Dimā (dēla) darbā "Kamēliju dāma" (1985). Viņas nozīmīgāko lomu sarakstā ir arī Ņina Zarečnaja A. Čehova "Kaijā" (1987), Skārleta O’Hāra M. Mičelas "Vējiem līdzi" (1987), kā arī Žoanna Modū Ēriha Marijas Remarka "Triumfa arkā" (1988).

Vairāk uzziniet žurnālā "Privātā Dzīve".