"Rail Baltica" parlamentārā izmeklēšana pietuvojusies politiskās atbildības prasīšanai, uz sēdēm rudenī aicinot gan bijušos, gan pašreizējo satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Par to, ko līdz šim secinājusi un kurp virzās deputātu izmeklēšana, skaidroja TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Ātrgaitas vilciena projekta "Rail Baltica" problēmu cēloņi meklējami dokumentos, kas 2015. gadā noslepenoti uz deviņiem gadiem. Tur arī atrodama informācija, kā strauji pieauguši izdevumi pēc Rīgas atzara plānošanas, – atklāj "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs.
"Tā ir ar ļoti daudziem dokumentiem, uz tiem dokumentiem ir vārdi un uzvārdi. Uz tiem dokumentiem ir kāds, kas ir skaidri un gaiši parakstījies par šādiem tvēruma krasu palielināšanu. Es domāju, ka tas nav tikai viens uzvārds, tie būs pietiekami daudzi cilvēki, kam bija jāatbild par to, ka mēs esam šeit, ka mēs visi Latvijas nodokļu maksātāji šobrīd kasām galvu un domājam, no kā atteikties, lai mums būtu šis "Rail Baltica" projekts," komentē Kulbergs.
Viņš skaidro, kura līmeņa amatpersonu papildu politiķiem atbildību turpinās vērtēt parlamentārās izmeklēšanas komisija: "Es domāju – tā ir augstākā ierēdniecība, valsts sekretāri, ministrijas sekretāri un cilvēki, kas bija valdēs un padomēs. Par šādām algām, kas tika maksātas, kur teica, ka jāmaksā tāpēc, ka uzņemas atbildību – tad šobrīd ir šīs atbildības mirklis."
Tuvākajās sēdēs deputāti vēl pētīs, kā Satiksmes ministrija varēja uzņemties lielākas finansiālās saistības, nekā bija pieejama nauda, un cik daudz naudas ir pašlaik. Pēc tam komisija pievērsīsies atbildības prasīšanai no bijušajā un esošajām politiskajām amatpersonām. Vārdi "politiskā atbildība" skan labi, taču galu galā tā pamatā būs konkrēto atbildīgo uzvārdu nosaukšana izmeklēšanas gala ziņojumā, ja par tiem spēs vienoties komisijas vairākums. Lielākas sekas radītu prokuratūras veiktā izmeklēšana, ja tajā konstatēs likuma pārkāpumus.
VIDEO:
Aptauja
Vai jums ir personīga pieredze ar akciju pirkšanu vai pārdošanu?