Dabas aizsardzības plānu izstrāde pēdējā laikā piesaista arvien lielāku mednieku un arī medību pretinieku interesi. Pirmie uztraukti, ka medībām tiek noteikti nepamatoti ierobežojumi, kas vēlāk ietekmē tautsaimniecību visai plašā teritorijā, otrie vēlas piedzīvot situāciju, kurā aizsargājamajās teritorijās tiktu noteikts teju karantīnas režīms, nerēķinoties ne ar ko. Un šajā procesā pa vidu ir Dabas aizsardzības pārvalde. Protams, arī tajā strādā kā mednieki, tā nemednieki, arī medību pretinieki.

Ierobežota apsaimniekošana – labāks risinājums par apsaimniekošanas aizliegumu

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode šī gada konferencē Medības 2023 uzsvēra, ka sanāksmēs, kurās tiek apspriesti dabas aizsardzības plāni, bieži vien ir ļoti radikāli pretēji viedokļi un notiek pat sava veida kariņš starp medniekiem un nemedniekiem. Un tad dabas aizsardzība tiek locīta pa labi un pa kreisi visādās nozīmēs.

“Sākot strādāt dabas aizsardzības jomā, mans sākotnējais darbs bija saistībā ar atļaujām. Un ar to jomu, kas ir saistīta ar sugu ilgtspējīgu izmantošanu. Reizēm kādas sugas ierobežota izmantošana ir labāks risinājums nekā aizliegt jebkādas darbības. Līdz ar to varbūt es ne vienmēr piekrītu visiem tiem, kas uzskata, ka viss ir strikti jāsargā,” skaidro Gita Strode.

Dabas aizsardzības plāns jeb, pareizāk sakot, apsaimniekošanas plāns nosaka, kādas ir galvenās vērtības teritorijā, kas noteikta kā aizsargājama. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātniskā informācija par aizsargājamo teritoriju, pamatojums funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienoti visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumi, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus.