Ieroču aprites likumā gadiem ilgi bija saglabājušās normas, kas radušās ar policejisku vai represīvu pieeju, kā arī prasības, kuras formāli eksistēja, bet praktiski bieži vien nebija izpildāmas. Daļa regulējuma bija kļuvusi arhaiska, bet daļa – atrauta no reālās dzīves, radot situāciju, kur likums vairs pilnvērtīgi nestrādā.

Tieši tāpēc darbs pie grozījumiem Ieroču aprites likumā bija ilgs, sarežģīts un ne vienmēr vienkāršs. Tas gāja roku rokā ar valsts plānoto digitalizācijas procesu šajā jomā, kas nākamajos gados pakāpeniski tiks ieviests arī ieroču apritē. Lai šādu sistēmu vispār varētu ieviest, normatīvajai videi jau laikus bija jābūt sakārtotai un piemērotai darbam digitālā vidē.

Galvenā ideja šajā procesā ir skaidra – panākt, lai ieroču aprite beidzot nonāk civilizētā, mūsdienīgā formā un ieroču īpašniekiem vairs nebūtu jānēsā līdzi kaudzes ar dokumentiem. Līdz ar to tika virzīti un pieņemti ļoti daudzi būtiski grozījumi, kas mainīs nevis ieroču aprites būtību, bet tās praktisko funkcionēšanu.