6 °C
“Mežacūku medības notiek diennakts tumšajā laikā no torņa. Lietots nakts tēmēklis. Tiek veikts šāviens, un mežacūka nokrīt. Ejot klāt, izrādās, ka dzīvnieks vēl ir dzīvs. Vai dzīvnieka mocības drīkst izbeigt turpat uz vietas vai jākāpj atpakaļ tornī un jāveic šāviens, jo nakts redzamības tēmēkli diennakts tumšajā laikā var izmantot, šaujot vien no vismaz 2,5 metru paaugstinājuma?” Šādu jautājumu saņēmis žurnāls "Medības".
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Konkrētajā gadījumā mednieka pienākums ir izbeigt dzīvnieka ciešanas, izvērtējot situāciju atbilstoši Medību noteikumos noteiktajiem droša šāviena nosacījumiem un izpildot tos. Primārā medību šaujamieroču izmantošana diennakts tumšajā laikā atbilstoši Medību noteikumiem ir atļauta no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju. Tālākais situācijas izvērtējams pēc šāviena ir mednieka atbildība, kuru nosaka ne tikai Medību noteikumu 81. punkts. No drošības apsvērumiem, ja dzīvnieks ir redzams krišanas vietā pēc šāviena, pareizi ir, pašam atrodoties paaugstinājumā, kādu laiku to novērot, vai tas neizrāda dzīvības pazīmes. Steiga nav labākais sabiedrotais.”
***
Jāatceras, ka mežacūka, it īpaši ievainota, ir ļoti bīstama un neprognozējama. Tā, visticamāk, centīsies uzbrukt pāridarītājam. Par to liecina arī vairāki iepriekšējā medību sezonā notikušie nelaimes gadījumi, kad medniekiem un dzinējiem miesas bojājumus nodarīja tieši mežacūkas, tāpēc ka mednieki ne vienmēr adekvāti izvērtējuši ievainotā dzīvnieka iespējas uzbrukt. Arī man savās mednieka gaitās nācies piedzīvot situāciju, ka ievainotā mežacūka, gabalu paskrējusi, pagriezās un nolēma pagaidīt, vai kāds tai neseko. Esmu vienmēr nogaidījis kādu brīdi, un tikmēr trāpījuma sekas ir darījušas savu.
Ne velti Medību noteikumu 85. punkts nosaka, ka pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas vai vilka drīkst pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses.
Šādi rīkojoties, medniekam ir iespēja sevi aizsargāt no negaidīta ievainotā dzīvnieka uzbrukuma.
Jo ilgāks laiks paiet pēc trāpījuma, jo lielāka ir iespējamība, ka dzīvniekam vairs nepietiks spēka uzbrukt vai tas jau būs miris. Tāpat otru šāvienu, ja tas nepieciešams, var veikt turpat no medību tornīša, precīzi notēmējot un raidot to tā, lai tiktu skarti dzīvībai svarīgi ievainotā dzīvnieka orgāni. Tāpat, ja dzīvnieks ir gana liels, vērts pie tā doties divatā, ievērojot visas drošības prasības.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
“Mežacūku medības notiek diennakts tumšajā laikā no torņa. Lietots nakts tēmēklis. Tiek veikts šāviens, un mežacūka nokrīt. Ejot klāt, izrādās, ka dzīvnieks vēl ir dzīvs. Vai dzīvnieka mocības drīkst izbeigt turpat uz vietas vai jākāpj atpakaļ tornī un jāveic šāviens, jo nakts redzamības tēmēkli diennakts tumšajā laikā var izmantot, šaujot vien no vismaz 2,5 metru paaugstinājuma?” Šādu jautājumu saņēmis žurnāls "Medības".
Skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Konkrētajā gadījumā mednieka pienākums ir izbeigt dzīvnieka ciešanas, izvērtējot situāciju atbilstoši Medību noteikumos noteiktajiem droša šāviena nosacījumiem un izpildot tos. Primārā medību šaujamieroču izmantošana diennakts tumšajā laikā atbilstoši Medību noteikumiem ir atļauta no dabiska vai mākslīga paaugstinājuma, kura stāvēšanas vai sēdēšanas platforma nav zemāka par 2,5 metriem un dod iespēju veikt šāvienu uz leju. Tālākais situācijas izvērtējams pēc šāviena ir mednieka atbildība, kuru nosaka ne tikai Medību noteikumu 81. punkts. No drošības apsvērumiem, ja dzīvnieks ir redzams krišanas vietā pēc šāviena, pareizi ir, pašam atrodoties paaugstinājumā, kādu laiku to novērot, vai tas neizrāda dzīvības pazīmes. Steiga nav labākais sabiedrotais.”
***
Jāatceras, ka mežacūka, it īpaši ievainota, ir ļoti bīstama un neprognozējama. Tā, visticamāk, centīsies uzbrukt pāridarītājam. Par to liecina arī vairāki iepriekšējā medību sezonā notikušie nelaimes gadījumi, kad medniekiem un dzinējiem miesas bojājumus nodarīja tieši mežacūkas, tāpēc ka mednieki ne vienmēr adekvāti izvērtējuši ievainotā dzīvnieka iespējas uzbrukt. Arī man savās mednieka gaitās nācies piedzīvot situāciju, ka ievainotā mežacūka, gabalu paskrējusi, pagriezās un nolēma pagaidīt, vai kāds tai neseko. Esmu vienmēr nogaidījis kādu brīdi, un tikmēr trāpījuma sekas ir darījušas savu.
Ne velti Medību noteikumu 85. punkts nosaka, ka pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas vai vilka drīkst pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses.
Šādi rīkojoties, medniekam ir iespēja sevi aizsargāt no negaidīta ievainotā dzīvnieka uzbrukuma.
Jo ilgāks laiks paiet pēc trāpījuma, jo lielāka ir iespējamība, ka dzīvniekam vairs nepietiks spēka uzbrukt vai tas jau būs miris. Tāpat otru šāvienu, ja tas nepieciešams, var veikt turpat no medību tornīša, precīzi notēmējot un raidot to tā, lai tiktu skarti dzīvībai svarīgi ievainotā dzīvnieka orgāni. Tāpat, ja dzīvnieks ir gana liels, vērts pie tā doties divatā, ievērojot visas drošības prasības.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties žurnāla "Medības" redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties Medību vēstkopai, un saņem aktuālo rakstu un video izlasi, ko speciāli atlasījusi žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus Medību žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Medību ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par medībām, to vēsturi, aprīkojumu, dzīvnieku uzvedību
- Tavā e-pasta kastītē katru nedēļu
