Ievainota dzīvnieka meklēšana ne vienmēr ir īss un vienkāršs pasākums. Nereti tā kļūst par fizisku un mentālu pacietības un izturības pārbaudījumu kā saimniekam, tā sunim. Vienu no saviem nesenajiem piedzīvojumiem žurnālam ir uzticējis mednieks un asinspēdu meklētājs Justs Dzedons, atklājot divu dienu garu pakaļdzīšanos.

Stāsta Justs Dzedons

Mednieks uz lauka gaidījis briežus, līdz sagaidījis vairākus buļļus. Vienu izdevies nomedīt uz vietas, bet otrs pēc šāviena aizskrējis. Jau krietni vēlāk, pa sniegu ar lukturīti meklēdams pēdas, pēc apmēram 100 metriem arī atradis pirmās asinis. Pasekojis tām apmēram kilometru, bet nekā.

Nākamajā rītā steidzām palīgā mēs ar manu Bavārijas asinspēdu dzinējsuni Rako. Asinis sniegā vidēji daudz. Pēc nospiedumiem sniegā šķiet, ka trāpījums ir kājā. Ķeramies klāt meklēšanai un, kad esam apmēram divus kilometrus no pirmās šāviena vietas, parādās vietas, kur dzīvnieks ir gulējis. Turklāt tās ir četras pēc kārtas! Redzams, ka briedis te gulējis naktī, jo trīs no tām ir sasalušas, bet viena, pataustot ar roku, vēl mīksta.