Gaiss atdziest tik ļoti, ka no rīta zeme baltas sarmas klāta un lapas pieskaroties no zariem krīt kā akmeņi. Kad zeltaini saules stari sāk kausēt sarmu, mežā ieskanas skaņas balsis – ir sākusies dzinējmedību sezona – īpašs laiks, ko ar patīkamu uztraukumu gaida ikviens mednieks. 

Kad zeltaini saules stari sāk kausēt sarmu, mežā ieskanas skaņas balsis – ir sākusies dzinējmedību sezona – īpašs laiks, ko ar patīkamu uztraukumu gaida ikviens mednieks. Tā ir bauda – stāvēt uz masta un ieklausīties meža skaņās, kuras papildina dzinēju sasaukšanās un suņu rejas. Un tad tas mirklis ir klāt – starp koku stumbriem parādās medījums! Vienā elpas vilcienā ir jāpaspēj novērtēt dzīvnieku un pieņemt lēmumu. Savukārt vakara krēslā virs purva akačiem un sīkajām priedītēm dzirdami spēcīgu spārnu švīksti un zosu klaigas. Mazliet skumīgas, taču mednieka sirdi tās pilda ar cerībām, ka pēc Mārtiņdienas zoss nebūs jādodas uz lielveikalu. Kā medniekiem šajā laikā klājies?

Uz lielveikalu pēc Mārtiņdienas zoss noteikti nebūs jādodas Tomam Bērziņam, kurš ikdienā medī Staiceles pusē. Īsā telefonintervijā viņš stāsta:

“Biju uzaicināts uz viesmedībām Vecumnieku pusē. Kopā bijām seši mednieki. Iepriekšējā dienā tika izpētīta situācija un noteikti lauki, kuros zosis sēstas.

Pulksten sešos no rīta iekārtojāmies grāvī pie nokulta pupu laika. Ap pulksten septiņiem kļuva gaišs un sāka lidot pirmās zosis. Starp mums bija mednieks, kas ar taurīti atdarināja zosu balsis, uz lauka bija izlikti mānekļi.