Kādas sekas būs lāču populācijas pieaugumam, spriest ir pāragri, taču mūsu kaimiņi igauņi veiksmīgi sadzīvo ar šo lielo plēsēju.

Medības ir dabas aizsardzības daļa. Mūsdienās tas vairs nav tikai izdzīvošanas un ģimenes uzturēšanas jautājums vai turīgu, dižciltīgu cilvēku izklaides iespēja, bet reāls savvaļas sugu populāciju kontroles, vides un dzīvnieku aizsardzības, pat ekosistēmas ietekmēšanas instrumentu kopums. Protams, neizslēdzot veselīgas pārtikas iegūšanu, medību tūrismu un tautu kultūras mantojuma uzturēšanu, kas nodrošina tradīciju pārmantojamību un nacionālās identitātes saglabāšanu.

Izdaudzinātā populāciju kontrole, ko veic mednieki. Par to tiek daudz runāts, skaidrojot medību nepieciešamību un pievienoto vērtību, bet kas tas patiesībā ir? Kādas metodes tiek lietotas, un kā dzīvnieku skaitu var ietekmēt nelielas izmaiņas medību platību apsaimniekošanā?

Medību sezona

Par medību sezonu mednieku darbības izpratnē tiek dēvēts periods no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam. Savukārt sugu medību sezona tiek noteikta katram dzīvniekam atsevišķi un šī termiņa noteikšanas pamatā ir dzīves un bioloģiskā cikla īpatnības.

Saīsināt sezonu, pagarināt to, pārcelt sākumu un beigas – šādus lēmumus pieņem Valsts meža dienests (VMD), balstoties dzīvnieku uzskaites un nomedīšanas datos, kā arī zinātnieku ieteikumos.