Kad latviešu ceļotājs vēlas iepazīt Lietuvu, visbiežāk dodas uz galvaspilsētu Viļņu, bijušo galvaspilsētu Kauņu un piejūras pērlēm Palangu un Klaipēdu, kā arī slaveno Kuršu kāpu.

Kad nolēmu iziet jūrtaku cauri visām trim Baltijas valstīm, sākot no Lietuvas gala, man arī prātā bija tikai Klaipēda un Palanga, kā arī kādreiz latviešu apdzīvotās teritorijas starp Palangu un Latvijas tagadējo robežu. Izrādījās, ka Lietuvā jūrtaka vijas daudz tālāk. Pa to var apceļot arī tā saukto Kuršu jomu, plašo Nemunas deltu, kā arī kanālus un upes jūras tuvumā. Jūrtaka mani aizveda uz mazapdzīvotām un mazzināmām kaimiņvalsts vietām, kurās citādi nenokļūtu.

Kāpēc gāju tieši no Lietuvas, nevis no Igaunijas puses? Salasījos gudru ļaužu padomus, ka, ejot gar jūru, tuvāk ūdens malai jābūt tai kājai, kas stiprāka, tad nu man sanāca šāds virziens. Tiesa, Lietuvā tam pagaidām nav nozīmes, jo līdz tādiem kaimiņvalsts jūrtakas posmiem, kur tiešām jāiet gar pašu jūras malu, pagaidām nemaz neesmu tikusi.

Arī posmu numerācija leišos ir pārsteidzoša. Pēdējais (vai manā gadījumā – pirmais) jūrtakas posms, kam dots 73. numurs, nebūt nav pašā Lietuvas jūras piekrastes galā. Galējā piekrastes robeža ir Ventes rags, un tas nez kāpēc iekļauts 72. un arī 71. posmā.

Kur Lietuva beidzas

Tiesa, Ventes rags nu reiz ir tā vieta, kur vērts nokļūt divas vai pat vairāk reizes. Kaut šis rags nerada tādu iespaidu kā mūsu pašu Kolkas rags, kas burtiski šķeļ jūru, tomēr vieta ir skaista. Ventes rags ir izvirzījies vietā, kur no vienas puses ir plašā Nemunas delta, kas izskata ziņā no upes ir ļoti attālinājusies, bet no otras puses – Baltijas jūra.