Tēlaino amerikāņu politisko terminu "Rally 'round the flag" (tiešā tulkojumā – "sanāksme ap karogu"), iespējams, biežāk ierasts izmantot starptautisko situāciju raksturošanai – kā saliedēšanos ap līderi krīzes situācijā. 

Tas var būt diezgan īslaicīgs, tomēr bieži ļoti svarīgs efekts, piemēram, ārēja apdraudējuma gadījumā. Bet kā ar iekšpolitiku – kāda gan te saliedēšanās, ja runa ir par vēlēšanām, kas pēc būtības nozīmē sacensības, konkurenci, pretstāvi? Tomēr arī te politiskie līderi var mēģināt izmantot krīzes, lai panāktu vismaz savu atbalstītāju (plus šaubīgās vēlētāju daļas) mobilizāciju. Amerikas Savienotajās Valstīs dramatisku pavērsienu pēdējās nedēļās nav trūcis – gandrīz kā amerikāņu kalniņos. Iepriekš šķita, ka krīzes un satricinājumi drīzāk spēlē par labu Donaldam Trampam un republikāņiem, taču tagad visa uzmanība piesaistīta demokrātiem. Gandrīz visus pirmsvēlēšanu sietus izgājuša prezidenta kandidāta (faktiski bija atlikušas formalitātes) izstāšanās no spēles, kā to nupat izdarījis pašreizējais prezidents Džo Baidens, citos apstākļos varētu šķist pilnīga sakāve. Vienlaikus demokrātiem ir iespēja izmantot "rally ‘round the flag" efektu, lai saliedētu vēlētāju vairākumu ap savu jauno līderi – 

jautājums tikai, vai viņš (pareizāk sakot, viņa – runa, protams, ir par viceprezidenti Kamalu Herisu, kurai Baidens nodevis līdera grožus) būs pietiekami harismātisks, lai to izmantotu. Par to ir lielas šaubas, 

pretējā gadījumā Herisa jau sen būtu kandidāte numur viens, kā to daudzi paredzēja pirms četriem gadiem, pareģojot Baidenam tikai vienu termiņu Baltajā namā.