Osteoporoze ir slimība, kurai raksturīga kaulu minerālā blīvuma samazināšanās, īpaši pēc 65–70 gadu vecuma, tādēļ kauli kļūst trausli un viegli lūst. Biežākās lūzumu vietas – mugurkaula skriemeļi, augšstilba kaula kakliņš un apakšdelma kauli. Viens no osteoporozes profilakses un ārstēšanas stūrakmeņiem ir pietiekama kalcija uzņemšana – pirmām kārtām ar uzturu un normāls D vitamīna līmenis asinīs.

Darbināt muskuļus arī vecumā

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas galvenais speciālists, internists endokrinologs profesors Aivars Lejnieks skaidro, ka kauli nemitīgi aug, noārdās un atjaunojas. To nodrošina divas šūnu grupas – osteoblasti un osteoklasti. Pirmajām daloties, kauls aug biezumā un resnumā, bet otrās noārda kaulu audus. Neliela kaulu masas samazināšanās sākās jau 25–35 gadu vecumā. 

Menopauzes laikā, kad sievietes organismā samazinās sievišķo hormonu – estrogēnu – daudzums, osteoblastu un osteoklastu līdzsvars tiek izjaukts, tādēļ gada laikā var zust līdz pat 3% kaulu masas.

Iespēju saslimt ar osteoporozi palielina iedzimtība – osteoporoze pirmās pakāpes radiniekiem, ķermeņa uzbūve – viegli un smalki veidoti kauli, ginekoloģiskās operācijas (olnīcu, dzemdes izņemšana), agrīna menopauze (līdz 45 gadu vecumam), biežas dzemdības, endokrīnās sistēmas, kuņģa un zarnu saslimšanas, ilgstoša noteiktu medikamentu, piemēram, glikokortikosteroīdu lietošana. Pēc 70 gadu vecuma sasniegšanas kaulu masas zudums gan vīriešiem, gan sievietēm izlīdzinās.