Katru nakti, kad ejam gulēt, mēs dodamies ceļojumā ar savu astrālo ķermeni. Saikne ar fizisko ķermeni paliek, lai mēs jebkurā brīdī varētu atgriezties atpakaļ. Bet ko gan mēs darām miegā, kad guļam? Kurp mēs ceļojam? Tas ir tāpat, kā mēs ceļotu uz kādu jaunu valsti, tikai šī ir Garīgā pasaule. Mūsu dvēseles naktī cenšas sastapt būtnes, kas mūs pavirzītu vēl augstāk šajā Garīgajā pasaulē.

Svarīgākā biogrāfijas daļa

Cilvēkam ir jāguļ septiņas astoņas stundas. Tātad, ja parēķina – trešdaļu sava mūža mēs pavadām miegā! Laiks, ko pavadām guļot, arī ir mūsu biogrāfija. Pat vissvarīgākā tās daļa! Kas tad īsti notiek šajā laikā?

Piedzimstot daļa dvēseles paliek Garīgajā pasaulē – tā ar mums sarunājas astrālajā plānā. Ir arī cilvēki, kuri spēj astrālī staigāt – tie ir 10–20%. Šeit, uz Zemes, piedzimst 15–20% dvēseles. Šo procentu vienā cilvēkā var būt arī vairāk. Tādi ir harismātiskas personības – dižie komponisti, zinātnieki, dzejnieki, mākslinieki. Tieši šādiem cilvēkiem ir visvairāk dvēselisko iezīmju. Bet tādam parastam cilvēkam, kurš dzīvo ne sevišķi tikumisku dzīvi, dvēseliskā iedzimst ļoti maz.

Tādi cilvēki kā, piemēram, Hitlers, ir augstā iesvētības pakāpē, bet dvēseliskā viņos ir ļoti maz. Ja visa viņu dvēsele būtu šeit, pēc dzīves tā aizietu kosmiskajā mēslainē. Tāpēc iedzimst tikai daļa, kuru vēlāk var pārstrādāt – lai vēlāk viņš varētu skatīties, saprast un laboties. Šajā dzīvē tādas dvēseles pārbauda, dodot lielu varu (kā zināms, Hitlers šo pārbaudījumu neizturēja). Un nākamajās dzīvēs tas viss ir jāatstrādā! Tā ir karma.