Kas uztrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus. Deputātiem — kārtīgu izglītību!

Publicējam viedokļus, kādus izteica lasītāji, šonedēļ zvanot uz redakciju.

• Jānis Krēmers Bauskas novadā: "Kanālā "TV24" skatījos priekšvēlēšanu debates, kur dalībniekiem tika uzdots jautājums par valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa nostāju 1940. gada vasarā. Apbrīnoju to, ka deputātu kandidāti neko lāga nezina no vēstures, par tā laika notikumiem. Būtu labi, ja šie gudrinieki, kuri, krūtis izriezuši, teica, ka vajadzēja pretoties, izlasītu vēsturnieka Aivara Strangas monogrāfiju "Latvija: liktenīgo lēmumu laiks. Okupācija. 1939–1940", kur aprakstīts, kādi apstākļi toreiz valdīja pasaulē."
• Linards Strelēvics Rīgā: "Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris LTV stāstīja, ka vēlētājs var balsot arī ar tukšu aploksni. Balsojums tiek pieņemts. Tādā veidā varot radīt augstāku skaitlisko slieksni un apgrūtināt partijām, kas nesasniedz 5% barjeru, iekļūšanu Saeimā vēl vairāk. Uzskatu, ka tā ir ļoti pārspīlēta pretimnākšana vēlētājiem bez noteiktas pārliecības."
• Andris Rudzītis Rīgā: "Brīnos par deputātu neatbilstību ministru amatam pēc viņu izglītības un darba pieredzes. Tāpēc jau esam tur, kur esam, jo Saeimā tiek ievēlēti humanitāro zinātņu pārstāvji, diletanti un dīvainas personas. Ja mēs, vēlētāji, varētu pieņemt darbā ministrus, pirmām kārtām prasītu no viņiem augstāko profesionālo izglītību un vadītāja prasmes."
• Brigita Andersone Jaunjelgavā: "Mums ar vīru jau pāri 90 gadiem. Tuvojas vēlēšanas, bet pārņem bēdīgas domas. Kā lai kaut ko sīkāk uzzina par deputātu kandidātiem? Laukos daudzi nelieto internetu. Vai tad nevarēja kaut kur publicēt kandidātu sarakstus vismaz ar ziņām par izglītību? Iznāks tā, ka mēs, gados vecie cilvēki, neko nezināsim par to, vai šie kandidāti ir piemēroti darbam Saeimā, kuriem likt plusus, bet kuriem mīnusus. Nesaprotu to, kādēļ uz Saeimu ļauj kandidēt arī cilvēkiem bez augtākās izglītības, atbilstošām prasmēm. Mūsdienās taču visos atbildīgos amatos pretendentiem prasa gan atbilstošu izglītību, gan pieredzi. Un vēl, uzskatu, ka vajadzētu obligāti pieprasīt, lai valsts augstākās amatpersonas būtu atbilstoši ģērbušās. Daža laba deputāte Saeimā ierodas ar tik dziļu dekoltē, it kā būtu restorānā, cita – kā gatavotos iet uz tirgu iepirkties."
• Velga Pakalna Valmierā: "Mazajām pensijām vajadzētu piemērot lielāku indeksu, jo dzīves dārdzība arvien palielinās."
• Valdis no Ozolniekiem: "Latvijā ir nepilni divi miljoni iedzīvotāju, bet veselības nozares finansējums pērn – aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb vidēji 1000 eiro uz "dvēseli". Bet naudas, kā to liecina veselības aprūpes darbinieku protesti pie Ministru kabineta ēkas, joprojām par maz. Latvijā ir virkne saslimšanu, kuru profilakse un ārstēšana jāveic par valsts naudu, piemēram, onkoloģijā. Lai gan vidējais dzīves ilgums Latvijā vīriešiem ir 76,4, sievietēm – ap 81,2 gadi, valsts apmaksāto dzemdes kakla un krūts vēža skrīningu veic līdz 68–70 gadu vecumam. Vīriešiem prostatas vēža skrīnings tiek veikts līdz 75 gadu vecumam. Pēc tam valsts apmaksātas pārbaudes vairs nepienākas. Laikam Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests uzskata, ka vecākiem cilvēkiem par to jāmaksā pašiem."
• Modris Fokerots Kuldīgā: "Banku analītiķi māca, kā ieguldīt pensiju fondos, lai tie strādātu. Gribu zināt, kāpēc pensiju fondu pārvaldnieki Latvijā kļūst par miljonāriem, bet paši pensionāri nesaņem neko? Ja 20 gadu laikā fonda kapitāls nav palielinājies divas reizes, tas nozīmē, ka tas netiek labi pārvaldīts. Ārzemēs pensiju fondi labi nopelna, kāpēc tā nevarētu būt arī Latvijā?"