8 °C
Cik bieži cilvēki ievestas melones vietā izvēlies nopirkt, piemēram, vietējo rabarberu? Šādu jautājumu iedzīvotājiem uzdevusi Preiļu novada pašvaldība. Viņi kā pirmie Latvijā uzsākuši veidot sadarbības tīklu starp zemniekiem un pašvaldības iestāžu ēdinātājiem. Tādā veidā gan nodrošinot pieeju ekoloģiskai un kvalitatīvai pārtikai, gan garantējot ikmēneša ienākumus vietējiem ražotājiem, vēsta 360TV ziņu raidījums “Ziņneši”.
Preiļu zemnieku izaudzēta pārtika turpmāk no vagām un siltumnīcām ceļos pa taisno uz slimnīcu, pansionātu, skolu un bērnudārzu galdiem. "Mēs bijām tā skola, kuriem tiešām nepatika tās piegādes, ka mums ķiploki nāk no Ķīnas, tomāti no Polijas un tā tālāk. Un kā tas iespējams, ka mūsu vietējie zemnieki atkal nezina, kur vest," savu sašutumu neslēpj Anita Cakule, Preiļu novada Riebiņu vidusskolas virtuves vadītāja.
Zemnieki ir mūsu pamats, uzsver pašvaldībā, veidojot 70% no visiem novada uzņēmējiem, līdz ar to šāds sadarbības modelis arī ļaus augt novada ekonomikai. Lai spētu ēdienkarti pielāgot sezonalitātei, pavāriem plānotas arī apmācības, jo, piemēram, gurķus, ko vairumtirgotājs varēja nodrošināt visu gadu, vietējais zemnieks varēs piegādāt vien dažus mēnešus.
Pašvaldībā gan neslēpj, ka iepirkumu speciālistiem jaunā sistēma sagādā galvassāpēs, jo izrādās, ka saplānot piegādes no vietējiem ražotājiem esot pat sarežģītāk. "Mums ir vairāki piegādātāji, attiecīgi vairāki līgumi, lielāka kontrole viņiem. Tas ir iegājies gadu gaitā, ka vieglāk ir paņemt no vairumtirgotāja, iespējams, arī par zemākām cenām vai akcijas cenām, bet mūsu stāsts ir par to, ka mūsu novada dārzenis paliek šeit," komentē Kristīne Cīmane, Preiļu novada komercdarbības speciāliste.
Lai sekmīgi nodrošinātu piegādes ķēdes darbību, zemnieki pat nolēmuši dibināt kooperatīvu. Uzrunātie atzīst, ka īsās pārtikas ķēdes īstenošanai būtu jābūt katras pašvaldības dienas kārtībā, jo šobrīd liela daļa zemnieku cīnās par izdzīvošanu, tai pat laikā mēs turpinām ēst no ārzemēm ievestu pārtiku.
Plašāk skaties video!
