14. februārī sākas un līdz 22. februārim dažādās Rīgas koncertvietās norisināsies "Latvijas Koncertu" rīkotais festivāls "Saxophonia", kas ir lielākais saksofonmūzikas festivāls Eiropā. 

Bet 15. februārī, koncertā "Bahs, Maskats un Lūsēna pirmatskaņojums" Latvijas Universitātes Lielajā aulā lielākā intriga būs Jāņa Lūsēna jaundarba pasaules pirmatskaņojums – šajā opusā Arta Sīmaņa saksofona maigā balss sastapsies ar Kristīnes Adamaites ieskandināto ērģeļu varenību. Uz sarunu par jauno opusu un mūzikas šķautnēm Latvijā aicināju saksofonistu Arti Sīmani un komponistu Jāni Lūsēnu.Sarunu ar Arti Sīmani un Jāni Lūsēnu sākam par Rīgas Saksofonu kvartetu, kas jau kopš festivāla "Saxophonia" pirmsākumiem 1999. gadā ir festivāla centrālā ass un dzinējspēks.

Sīmaņa kungs, nu jau trešais gads, kopš jūs vairs nespēlējat paša dibinātajā Rīgas Saksofonu kvartetā…

A. Sīmanis: 2022. gadā, kad mūsu kvartetam apritēja trīsdesmit gadu jubileja, biju palicis beidzamais no pirmā sākuma sastāva. Dalībnieki, protams, gadu gaitā ik pa brīdim mainījās, kurš brauca mācīties, kurš nodibināja savu ansambli, bet Rīgas Saksofonu kvartets visu laiku bijis kā radoša laboratorija. Tagad ansamblī spēlē mani kolēģi mūzikas skolā, kolēģi mūziķi un mūsu sadarbība turpinās. Taču katram mūziķim ir savs laiks, arī pūtējiem tas kaut vai tīri fizioloģiskā ziņā ir ierobežots. Ja vairs tik labi kā agrāk nevaru, ir gana daudz spējīgu jaunu mūziķu. Un trīsdesmit gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai dzīvē kaut ko mainītu.

"Saxophonia" nu kļuvis par lielāko saksofonspēles festivālu Eiropā.

No citiem festivāliem mūsējais atšķiras ar to, ka iekļaujam ļoti dažādu saksofona mūziku – akadēmisko, arī mūsdienu, džeza, kas ir festivāla nopietna sastāvdaļa, ja turklāt vēl atceramies, ka pirmsākumos saksofons tika izgatavots spēlei pūtēju orķestros un tikai vēlāk nonāca pie džeza mūzikas.