15.7 °C
"... mazai dziesmiņai, no senatnes nakušai, atrast laimigu ceļu uz latvju jaunatni, kuras domu lai viņa lidzveidot dižu un daiļu," tā reiz rakstījis folklorists, kordiriģents, komponists un šahists Emilis Melngailis (1874–1954), kuram šogad 150. jubileja. Viens no spilgtākajiem viņam veltītajiem godinājumiem notiks sestdien, 25. maijā, Limbažu novada Vidrižu pagasta "Melngaiļos" ar svētku koncertiem un citām aktivitātēm.
No plkst. 10 interesentiem būs iespēja piedalīties sporta spēlēs un izmēģināt dažādas nodarbes, kas savulaik bijušas tīkamas pašam E. Melngailim, piemēram, braukšana ar dujriteņiem, šaha spēle, makšķerēšana un citas. Plkst. 12 Igates Svētā Kristītāja un Marijas Magdalēnas baznīcā notiks Ekumeniskais dievkalpojums un Garīgās mūzikas koncerts, kurā piedalīsies "Jasmīnas koris" (diriģente Vita Timermane) un jauniešu koris "Balsis" (diriģents Ints Teterovskis). Svētku koncertā "Birzēs i norās" plkst. 19 kopkorī apvienosies 55 Latvijas jauktie un sieviešu kori, kopumā ap 1200 dziedātāju. Skanēs E. Melngaiļa un citu latviešu klasiķu un mūsdienu komponistu tautasdziesmu apdares, tautas dziesmu stilizējumi un oriģināldziesmas. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Ints Teterovskis. Koncertu vadīs un Emiļa Melngaiļa tēlā iejutīsies Eduards Liniņš. Pēc koncerta – zaļumballe. Ieeja – bez maksas.
"Sinfonietta Rīga" beidz sezonu
Piektdien, 24. maijā, Lielajā ģildē 18. koncertsezonu noslēgs Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga". Kā ierasts, orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē parūpējies par noskaņās daudzveidīgu muzikālo programmu, kurā mūsdienu skaņuraksti veidos dialogu ar romantisma laikmeta liriku. Koncerta īpašais viesis – harismātiskais ukraiņu altists Maksims Risanovs. Viņa sniegumā dzirdēsim mūsdienu bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas veltījumu Francim Šūbertam – "Fantasy Homage to Schubert", kā arī Koncertu altam un orķestrim. Orķestra sniegumā izskanēs paša Šūberta vitālas enerģijas caurstrāvotā Otrā simfonija, kā arī lietuviešu komponistes Justes Janulītes skaņdarbs "Apnea".
Šekspīriskas kaislības Dailē
Britu režisora Džefa Džeimsa jauniestudējums Dailes teātrī "Wintera stāsts", kuram pirmizrāde rīt, 23. maijā, stāstīs par diviem tehnoloģiju industrijas miljardieriem, par viņu sāncensību, sievieti, mežonīgu apmātību un greizsirdību. Valdīs īstas Šekspīra kaislības – ne velti izrāde tapusi, iedvesmojoties no britu klasiķa lugas "Ziemas pasaka". Režisors Džefs Džeimss ir teicis, ka "Ziemas pasaka" ir Šekspīra "ārprātīgākā un neparedzamākā luga", bet viņš tās darbību pārcēlis uz Silīcija ieleju un virtuālās realitātes vidi. Džefs Džeimss ir viens no daudzsološākajiem jaunās paaudzes režisoriem un lugu adaptētājiem Eiropas teātrī. Līdz šim viņš strādājis gan kopā ar pasaulslaveno holandiešu režisoru Ivo van Hovi, gan ievērojamākajos Lielbritānijas teātros. Dailes teātrī veidotā izrāde būs Džeimsa starptautiskā debija režijā.
Filigrāns vēstījums
Dauderu nama Lielajā salonā līdz 14. jūlijam apskatāma Artas Ozolas-Jaunarājas izstāde "Pastmarkas portrets. Muzejs pastmarkās". Mākslinieces trīsdesmit gadu ilgajā sadarbībā ar "Latvijas Pastu" tapušas ap 100 pasta vērtszīmju un to sērijas, bet izstādē būs apskatāmas tieši ar Latvijas muzeju tematiku saistītās pastmarkas. Mākslas zinātniece Irēna Bužinska norādījusi, ka Artas Ozolas-Jaunarājas pastmarkām raksturīga informatīvi un vizuāli piesātināta izvērsta kompozīcija, līdz filigrānai meistarībai izstrādātas detaļas, spēja radīt spilgtus vēstījumus. Mākslinieci pamatoti var uzskatīt par vienu no vadošajām Latvijas valsts vizuālā tēla veidotājām. Īpaši viņa lepojas ar Latvijas bākām veltīto pastmarku sēriju.
Valda Buša simtgadei
"Glezniecība ir mana dzīves laime un nelaime. Katra uzgleznota laba glezna man ir devusi laimes sajūtu. Neveiksme rada bezcerību un spītu nepadoties," tā reiz teicis mākslinieks Valdis Bušs, kuram šogad apritētu simtā jubileja. No šodienas, 22. maija, līdz 17. augustam galerijā "Art Platz" apskatāma Meistaram veltīta izstāde, kurā visās sešās galerijas zālēs eksponētas vairāk nekā 40 īpaši atlasītas gleznas no dažādiem mākslinieka radošajiem posmiem. Lai vēl plašāk iepazīstinātu ar Valda Buša daiļradi, no 18. augusta būs apskatāma izstādes otrā daļa, ekspozīciju papildinot ar jauniem darbiem. Valdis Bušs ir viens no ražīgākajiem Latvijas ainavu meistariem. Mākslinieks strādāja pie molberta līdz mūža pēdējai dienai, atstādams milzīgu mantojumu – vairākus tūkstošus studiju un gleznu. "Valdis Bušs kalpoja divām pamatvērtībām – dabai un mākslai. Ar savu mākslu viņš uzturēja principus, kas veido un nosaka pastāvēšanas patieso jēgu, – Skaistums, Darbs, Mīlestība. Trīsvienība, kas ietver un izsaka pilnību, nepārtrauktību, mūžību," tā par viņu teikusi mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Kristīnes Guršpones gaisa izjūta
"Lidmašīnu attēlošana pauž sapņainību un brīvības ilgas. Tās atgādina, ka cilvēki vienmēr ir sapņojuši par spēju pacelties gaisā kā putni," māksliniece Kristīne Guršpone teic par savu jauno izstādi "Pa gaisu", kas līdz 31. maijam apskatāma galerijā "Bazar’t". Tā ir kā ceļojums debesīs, iepazīstinot skatītājus ar autores jaunākajām gleznām, kuru ideju turpina arī turpat apskatāmās viņas instalācijas.
Tikšanās ar Daci Eversu
Rīt, 23. maijā, plkst. 18 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā "Sarunās Smiļģa kabinetā", kuras vadīs muzeja vadītājs Jānis Siliņš, būs iespēja ieklausīties tautā iemīļotās aktrises Daces Eversas domās par teātri, radošo un māksliniecisko procesu, par "vertikāli", kas katru izrādi un lomu patiesi rada par mākslas darbu. "Viņa ir māksliniece, kurai ceļš no impulsa līdz reakcijai ir samazināts līdz minimumam," teikusi teātra zinātniece Ieva Struka.
