18 °C
Kosmētikas nozare savu nākotni pamatā saista ar dabiskām izejvielām, taču vides eksperti iesaka neuzķeries uz "zaļajām pīlītēm" – skaistiem uzrakstiem "eko" un "dabisks" uz produktu iepakojuma.
Daudzi kosmētikas ražotāji savos produktos ieliek dabas spēku – izmanto bērzu sulas, dūņas un sēravota ūdeni, dažādus ķērpjus un aļģes, smiltsērkšķus, kadiķus, cidonijas, vībotnes u.c., bet daudzi izmanto aktīvās vielas, kas iegūtas no augiem. Ražojot kosmetiku ar dabiskas izcelsmes produktiem, pievieno augu ekstraktus vai eļļas, kas baro, mitrina un aizsargā ādas dabisko barjeru, bet kosmētikai ar aktīvajām dabiskajām vielām sastāvā ir laboratorijās izstrādātas vielas, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem risina dažādas ādas problēmas – pigmentāciju, grumbas, dehidratāciju vai akni.
Lielu artavu nozarei sniedz inovatīvo biotehnoloģiju uzņēmums "Alternative Plants", kas ne tikai izstrādā aktīvās vielas no dabiskām izejvielām kosmētikas ražotājiem, bet domā par dabas resursu pilnu aprites ciklu, piemēram, liekot lietā kafijas biezumus. Ne vienu vien vērtīgu pārtikas industrijas blakusproduktu, kas bagāts ar aktīvām vielām, var izmantot kosmētikas ražošanā, piemēram, atlikumus, kas rodas no sulu spiešanas.
Saukļu daudz, patiesu inovāciju maz
"Uz citu valstu fona Latvija dabas resursu izmantošanā kosmētikā, ar pilnu atbildību varu apgalvot, ir īpaša," vērtē Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LKRA) valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere, atzīstot, ka kosmētikas ražošanu būtiski ietekmējis kultūras mantojums. "Ziemeļvalstis, pie kurām pieskaitāma arī Latvija un Igaunija (pretēji klasiskajam iedalījumam – Baltijas valstis), ārkārtīgi plaši eksperimentē un mēģina izmantot dabiskas izcelsmes sastāvdaļas kosmētikas ražošanā. Tas iespējams, ņemot vērā mūsu ražotāju ciešo sadarbību ar Latvijas zinātniskās pētniecības institūtiem un universitātēm. Lietuvas kosmētikas nozare, kas daudz vairāk līdzinās Polijai – tas arī ir loģiski saprotams valodas, kultūras un, es pat teiktu, reliģijas tuvības dēļ –, dzīvo ar citām tradīcijām," secina I. Plaude-Rēlingere. Līdztekus zināmākajiem kosmētikas zīmoliem, kas izmanto dabas veltes, viņa min vēl virkni ražotāju. "Uzņēmums "Marence" savos produktos lieliski iestrādā Latgales ezeros speciāli iegūtas ārstnieciskās dūņas. "Norden cosmetics" pīlingi, "Kinetics" krēmi, "Gusto" kosmētika, "Silmachy Remedies" – visos ir dabiskās izejvielas! Šo uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt, ņemot vērā, ka Latvijā ir aptuveni 40 mazi kosmētikas ražotāji un pieci lieli tirgus spēlētāji," secina LKRA valdes priekšsēdētāja, kura uzteic sadarbību ar zinātniekiem jaunu produktu radīšanā. "Latvijas kosmētikas ražotāji sadarbojas ar zinātniekiem jaunu produktu radīšanā, taču viena jauna produkta testēšanas ilgums ir gandrīz vai pusgads. Laiks, kamēr tas nonāk līdz patērētājam, – daži gadi. Tamdēļ pasaulē ir tik daudz jaunu saukļu, bet patiesu inovāciju, kas ietekmē industriju, nemaz nav tik daudz, neskatoties uz to, ka visu laiku tiek reklamēti dažādi jaunumi. Latvija te drosmīgi konkurē ar kosmētikas lielvalstīm Vāciju un Franciju," rezumē I. Plaude-Rēlingere.
Ne visi atklāj, kas top laboratorijās
Jautāta, vai kosmētikas līdzekļi, kuru tapšanā izmantotas pārsvarā dabiskās izejvielas, sniedz tādu pašu efektu kā tie, kuru sastāvā ir dažādas aktīvās vielas, viņa teic: "No dabas produktiem ražotai kosmētikai nav ne īpašu plusu, ne mīnusu, ja vien mazāka ķīmijas deva uz lietotāja ādas un īsāks lietošanas laiks. Taču dabas produktu izmantošana ir vienkārši neatņemams un loģisks industrijas attīstības virziens nākamajos gados. "Anti-age" (pretnovecošanās) segments savā ziņā arī ir tikai mārketinga sauklis, jo bez kustībām, pareiza uztura un moža prāta neviena kosmētika neveiks brīnumus." Viņa pati ir izstrādājusi zīmola "Eva Röhlinger" septiņu soļu ādas kopšanas kosmētikas līniju, kurā izmantotas dabiskās izejvielas. Tajā ir gan alveja, gan alantoīns, kas iegūts no parastās strutenes saknes, gan maijpuķīšu ekstrakts, kuru var sajust pēc smaržas. Jautāta, pie kādiem jauniem kosmētikas līdzekļiem, kuros izmantotas dabas veltes, šobrīd strādā nozares uzņēmumi, viņa teic, ka tā lielā mērā ir komercinformācija. "Nozarē valda milzīga konkurence – gan starp Latvijas ražotājiem, gan ar Eiropas uzņēmumiem, tāpēc ne visi atklāj, kas top laboratorijās. Taču daudzi uzņēmumi cenšas izmantot vietējos dabas resursus – gan ogas, gan sulas un augus u.c. Esmu pārliecināta, ka dabisko izejvielu izmantošana ir Latvijas kosmētikas nākotne," uzsver I. Plaude-Rēlingere.
Regulēta nozare, nevis alķīmija
"Dabiskā kosmētika ir ļoti izplūdis jēdziens, ja kāds zīmols ko tādu piedāvā, ir jāsaprot, ko tas īsti ir vēlējies pateikt. Primāri tās ir dabiskās izejvielas bez naftas, ķīmijas un mākslīgi sintezētām vielām. Kosmētikas ražošana ir ļoti regulēta nozare, tā nav nekāda alķīmija. Mūsu izejvielām ir "Ecocert" sertifikācija, kas nozīmē, ka tās var izmantot organiskajā, sertificētajā kosmētikā, kas patērētājiem ir kvalitātes zīmogs," skaidro biotehnoloģiju uzņēmuma "Alternative Plants" līdzdibinātāja Anna Ramata-Stunda. Šis uzņēmums specializējas videi draudzīgu aktīvo kosmētikas sastāvdaļu izstrādē un ražošanā, izmantojot augu šūnu kultivēšanas tehnoloģiju, mikrobioloģiskās fermentācijas metodes un biorafinēšanas tehnoloģijas. Tā izstrādāto produktu unikalitāte ir zinātnē balstīta, veido šūnu kultūras no dažādiem ziemeļvalstu ārstniecības augiem, piemēram, ziemeļu pūķgalves, kadiķa, cidonijas, vībotnes u.c., kādi ir pieejami Latvijas dabā. Šīs aktīvās vielas tiek izmantotas dažādu krēmu un serumu izgatavošanā organiskajā kosmētikā, kas satur dabiskās sastāvdaļas. "Alternative Plants" ir izstrādājis vairākas izejvielas ar pierādītu efektivitāti ādas veselības uzlabošanā un novecošanās aizkavēšanā.
Liek lietā kadiķi un kafijas biezumus
Tik tikko "Alternative Plants" ir radījis serumu sejai "Espréva" ar īpašu aktīvo vielu kombināciju – tajā ir gan biotehnoloģiski iegūta aktīvā viela "CaffiCell" no otrreiz pārstrādātas kafijas biomasas, gan no kadiķa augu cilmes šūnām iegūta aktīvā viela "JuniCell". "Reiz lidojuma laikā dzērām kafiju, ieskatījāmies kafijas biezumos un izlēmām, ka ar tiem varētu kaut ko iesākt. Neesam ne pirmie, ne pēdējie, kuri tos ir likuši lietā. Mums bija svarīgi, lai šis stāsts būtu saistīts ar kādu no Latvijas uzņēmumiem, būtu iespējama produkta kvalitātes izsekojamība. Sazinājāmies ar "Viršiem" un piedāvājām izpētīt "Rocket Bean" grauzdētās kafijas biezumus. No tiem izstrādājām aktīvo vielu "CaffiCell"," stāsta "Alternative Plants" līdzdibinātājs Mārtiņš Borodušķis, kurš ir gandarīts, ka ar īpašu ekstrakcijas metodi ir izdevies radīt unikālu produktu. "Mēs dabūjam laukā visas mazās molekulas, tostarp kofeīnu, kas biezumos ir palicis iekšā gana daudz, arī antioksidantus un eļļā šķīstošās vielas, kurām ir mitrinoša iedarbība uz ādu," klāsta A. Ramata-Stunda. Aktīvās vielas izstrādei no "Viršiem" tiek savākti ļoti svaigi kafijas biezumi – ne vecāki par vienu diennakti. ""CaffiCell" pozitīvi ietekmē mikrocirkulāciju, veicinot skābekļa un barības vielu piegādi ādai. Savukārt "JuniCell" nodrošina antioksidantu iedarbību, kam ir nomierinošs efekts, kā arī palīdz aizsargāt ādu no apkārtējās vides ietekmes," slāsta A. Ramata-Stunda. Lai pārliecinātos par "CaffiCell" efektivitāti, aktīvā viela tika testēta gan pašā uzņēmumā, gan sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem. Testēšanas procesā tika novērtēta ādas mikrocirkulācija, kas palīdzēja izvērtēt aktīvās vielas ietekmi uz ādas asinsriti un apstiprināja tās potenciālu.
Šobrīd "Alternative Plants" strādā pie vairākām jaunām kosmētikas izejvielām. "Skatāmies uz vēl dažiem vērtīgiem pārtikas industrijas blakusproduktiem, kas ir bagāti ar dažādām aktīvām vielām. Tie varētu būt atlikumi, kas rodas no sulu spiešanas. Tāpat strādājam pie aļģu izejvielu līnijas, sākām ar spirulīnu, vēl pētām ļoti specifiskas aļģes, kas dzīvo sāls ezeros un iztur ļoti ekstrēmus apstākļus. Tās efektīvi producē karotenoīdus, un tām ir laba atjaunojoša, barojoša izejviela, ko var izmantot matu kopšanas līdzekļos, jo aizsargā matu šķiedras no UV bojājumiem," stāsta A. Ramata-Stunda.
Pēta DNS fragmentu pielietošanu
Zīmols "Bio2You", kura zelta dzīsla daudzu gadu garumā bijis ārstnieciskais smiltsērkšķis, šobrīd aktīvi strādā pie "DERMA+" līnijas – attīrošām putām, izgaismojoša un pretnovecošanās seruma, intīmās higiēnas putām un saules aizsardzības produkta. "Viens no virzieniem, ko šobrīd pētām savās laboratorijās, ir polideoksiribonukleotīdi jeb PDRN. Tie ir DNS fragmenti, kas ādas kopšanā pēdējos gados guvuši lielu ievērību, – sākotnēji tos izmantoja dermatoloģijā, un no turienes tie nonākuši arī kosmētikā. Parasti PDRN iegūst no laša. Mēs strādājam ar augu izcelsmes PDRN, un tam ir vairāki iemesli, proti, augu izcelsmes izejviela ir ilgtspējīgāka, un tā ir piemērota arī cilvēkiem, kuri izvairās no dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām, un tajā nav zivju alergēnu," stāsta uzņēmuma "B2Y" vadītāja Asta Velivīte.
Otrs "B2Y" pētniecības virziens ir jaunu izejvielu iegūšana no smiltsērkšķa, meklējot veidus, kā šo augu var izmantot vairāk, nekā tas tiek darīts šobrīd. "Dabas izcelsmes sastāvdaļas ir mūsu formulu pamatā, bet mēs neizslēdzam arī laboratorijā iegūtas sastāvdaļas tur, kur tās produktu padara efektīvāku, stabilāku vai drošāku. Saules aizsardzību, piemēram, nodrošina UV filtri – tur dabiskums nav tā īpašība, kas cilvēku pasargā. Tāpēc mēs nerunājam par 100% dabiskumu, bet gan norādām konkrētu dabiskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvaru," saka "B2Y" vadītāja. Jautāta, vai tas, ka zīmola nosaukumā ir vārds "bio", nozīmē, ka produkti ir bioloģiskas izcelsmes, viņa atbild noliedzoši. "Mēs sevi nepozicionējam kā bioloģiski sertificētas jeb "organic" kosmētikas zīmolu, daudz būtiskāks rādītājs ir dabiskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvars produktā jeb "Natural Origin Index". Uz produktu iepakojuma esam sākuši norādīt, cik liels procents no konkrētā produkta sastāvdaļām ir dabiskas izcelsmes. Mums ir svarīgi, lai pircēji nevis vienkārši tic vārdam "natural" uz iepakojuma, bet redz konkrētus skaitļus. Arī produktu izstrādē mums ir savi iekšējie mērķi attiecībā uz dabiskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvaru. Pakāpeniski pārskatām arī daļu no agrāk izstrādātajiem produktiem un, kur iespējams, pilnveidojam formulas," stāsta A. Velivīte, norādot, ka ir svarīgi saglabāt līdzsvaru. "Mēs nevēlamies dzīties pēc procentiem, kā rezultātā produkts var kļūt mazāk efektīvs, mazāk stabils. Mūsu mērķis ir pēc iespējas augstāks dabiskas izcelsmes izejvielu īpatsvars produktā, kas tiešām labi pilda savu funkciju," rezumē "B2Y" vadītāja.
Arī mazie zīmoli spēj pārsteigt
Arī nelieli uzņēmumi spēj būt gana inovatīvi dabisko izejvielu izmantošanā un aktīvi sadarboties ar akadēmiskajiem spēkiem. Piemēram, ārsta fitoterapeita Artūra Tereško uzņēmumā "Doktus" sadarbībā ar dermatologu un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieku komandu tapis serums "Betulogel" – dabisks un mitrinošs sejas un ķermeņa gels, kura pamatā ir bērza mizas aktīvās vielas – betulīns. Serums "Betulogel" darbojas kā antioksidants un mazina iekaisumus. Par to pārliecinājušies Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki un dermatologi, kas nodrošinājuši produkta klīniskos pētījumus. Starp pāris lielajiem kosmētikas zīmoliem, kas savos kosmētikas produktos izmanto dūņas, ir iespraucies šobrīd vēl salīdzinoši nelielais uzņēmums "Kemern Cosmetics". "Esam vienīgais zīmols Latvijā, kura kosmētika top uz sērūdeņraža minerālūdens bāzes ar bioloģiski aktīvajām dūņām, kas ir unikālas Latvijas dabas bagātības, bet pēdējā laikā nepamatoti aizmirstas," teic uzņēmuma "Kemern Cosmetics" dibinātāja un zīmola radītāja Mairita Čuda, kura no šīm Ķemeru purva veltēm ir iecerējusi izstrādāt kosmētikas līniju psoriāzei. Savukārt nelielais Baldones uzņēmums "Silmachy Remedies", kas savus kosmētikas produktus ražo no 100% dabiskām augu un minerālu izcelsmes izejvielām, ir pamanījies izcelties Eiropas mērogā – tā izgatavotā nogludinošā un kondicionējošā matu eļļa no dabiskām ēteriskām un bioeļļām ir atzīta par vienu no labākajām starptautiskajā konkursā "European Natural Beauty Awards 2025".
Eksperta komentārs
Vērtējums: dabisks – ne vienmēr ir zaļš
Laura Bužinska, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve: "Daudzi vēlas dzīvot videi draudzīgāk un pirkt kvalitatīvu dabisku kosmētiku, bet nezina, kuru izvēlēties, tāpēc nereti uzķeras uz "zaļajām pīlītēm". Uzraksts "95% dabiskas izcelsmes" bez sertifikāta ir ražotāja paša aprēķins, nevis garantija. Ieteiktu sekot nevis skaistiem uzrakstiem "eko" un "dabisks", bet gan neatkarīgiem sertifikātiem. Tie ir izstrādāti, lai pircējam nebūtu jāmācās visi ķīmisko vielu nosaukumi un jārēķina produkta ietekme uz vidi. Tomēr jāņem vērā, ka dabisks automātiski nenozīmē zaļš. Augu izejvielas ir jāizaudzē un bieži jāatved no tālienes, tāpēc arī sertificētam dabiskam produktam var būt liela ietekme uz vidi. Videi svarīgāks ir iepakojums un tas, cik daudz mēs pērkam. ES jau ir aizliegusi vai ierobežojusi daudzas bīstamas vielas, bet pircējam jāseko līdzi alergēniem un smaržvielām individuāli. Lai neapjuktu kosmētikas līdzekļu klāstā, var tos izvēlēties, vadoties pēc sastāva, ietekmes uz vidi vai dzīvniekiem. Ja ir vēlēšanās pārbaudīt produkta sastāvu, uz iepakojuma jāmeklē COSMOS un NATRUE kas ir divi populārākie un uzticamākie starptautiskās sertifikācijas standarti dabiskajai un bioloģiskajai kosmētikai Eiropā. COSMOS sertificētā produktā nav sintētisku smaržvielu un naftas produktu, un to neatkarīgi pārbauda, bet NATRUE zīmi saņem tikai zīmoli, kuru vismaz 75% produktu atbilst standartam, katru produktu var pārbaudīt publiskajā datubāzē "natrue.org". Savukārt atbildīgākie pircēji var pārbaudīt ietekmi uz vidi pēc diviem ES ekomarķējumiem – plašāk pazīstamiem kā "Eiropas Puķīte" (zieds ar burtu "E") un "Ziemeļvalstu Gulbis", kurā attēlots balts gulbis uz zaļa fona. Ja ir vēlme lietot dzīvniekiem draudzīgu kosmētiku, jāmeklē logo ar lecošo trusi. Bet vegānu zīme nozīmē, ka produktā nav dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka produkts ar šo vegānu zīmi ir dabisks vai labs videi. Jāatgādina, ka kopš 2026. gada 27. septembra ES ir aizliegusi vispārīgus vides solījumus, piemēram, "videi draudzīgs", ja tos nevar pierādīt, kā arī pašizdomātas "eko" zīmes (Direktīva 2024/825), taču produktu sastāvam tāpat vajadzētu sekot līdzi.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
Kosmētikas nozare savu nākotni pamatā saista ar dabiskām izejvielām, taču vides eksperti iesaka neuzķeries uz "zaļajām pīlītēm" – skaistiem uzrakstiem "eko" un "dabisks" uz produktu iepakojuma.
Daudzi kosmētikas ražotāji savos produktos ieliek dabas spēku – izmanto bērzu sulas, dūņas un sēravota ūdeni, dažādus ķērpjus un aļģes, smiltsērkšķus, kadiķus, cidonijas, vībotnes u.c., bet daudzi izmanto aktīvās vielas, kas iegūtas no augiem. Ražojot kosmetiku ar dabiskas izcelsmes produktiem, pievieno augu ekstraktus vai eļļas, kas baro, mitrina un aizsargā ādas dabisko barjeru, bet kosmētikai ar aktīvajām dabiskajām vielām sastāvā ir laboratorijās izstrādātas vielas, kas saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem risina dažādas ādas problēmas – pigmentāciju, grumbas, dehidratāciju vai akni.
Lielu artavu nozarei sniedz inovatīvo biotehnoloģiju uzņēmums "Alternative Plants", kas ne tikai izstrādā aktīvās vielas no dabiskām izejvielām kosmētikas ražotājiem, bet domā par dabas resursu pilnu aprites ciklu, piemēram, liekot lietā kafijas biezumus. Ne vienu vien vērtīgu pārtikas industrijas blakusproduktu, kas bagāts ar aktīvām vielām, var izmantot kosmētikas ražošanā, piemēram, atlikumus, kas rodas no sulu spiešanas.
Saukļu daudz, patiesu inovāciju maz
"Uz citu valstu fona Latvija dabas resursu izmantošanā kosmētikā, ar pilnu atbildību varu apgalvot, ir īpaša," vērtē Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas (LKRA) valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude-Rēlingere, atzīstot, ka kosmētikas ražošanu būtiski ietekmējis kultūras mantojums. "Ziemeļvalstis, pie kurām pieskaitāma arī Latvija un Igaunija (pretēji klasiskajam iedalījumam – Baltijas valstis), ārkārtīgi plaši eksperimentē un mēģina izmantot dabiskas izcelsmes sastāvdaļas kosmētikas ražošanā. Tas iespējams, ņemot vērā mūsu ražotāju ciešo sadarbību ar Latvijas zinātniskās pētniecības institūtiem un universitātēm. Lietuvas kosmētikas nozare, kas daudz vairāk līdzinās Polijai – tas arī ir loģiski saprotams valodas, kultūras un, es pat teiktu, reliģijas tuvības dēļ –, dzīvo ar citām tradīcijām," secina I. Plaude-Rēlingere. Līdztekus zināmākajiem kosmētikas zīmoliem, kas izmanto dabas veltes, viņa min vēl virkni ražotāju. "Uzņēmums "Marence" savos produktos lieliski iestrādā Latgales ezeros speciāli iegūtas ārstnieciskās dūņas. "Norden cosmetics" pīlingi, "Kinetics" krēmi, "Gusto" kosmētika, "Silmachy Remedies" – visos ir dabiskās izejvielas! Šo uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt, ņemot vērā, ka Latvijā ir aptuveni 40 mazi kosmētikas ražotāji un pieci lieli tirgus spēlētāji," secina LKRA valdes priekšsēdētāja, kura uzteic sadarbību ar zinātniekiem jaunu produktu radīšanā. "Latvijas kosmētikas ražotāji sadarbojas ar zinātniekiem jaunu produktu radīšanā, taču viena jauna produkta testēšanas ilgums ir gandrīz vai pusgads. Laiks, kamēr tas nonāk līdz patērētājam, – daži gadi. Tamdēļ pasaulē ir tik daudz jaunu saukļu, bet patiesu inovāciju, kas ietekmē industriju, nemaz nav tik daudz, neskatoties uz to, ka visu laiku tiek reklamēti dažādi jaunumi. Latvija te drosmīgi konkurē ar kosmētikas lielvalstīm Vāciju un Franciju," rezumē I. Plaude-Rēlingere.
Ne visi atklāj, kas top laboratorijās
Jautāta, vai kosmētikas līdzekļi, kuru tapšanā izmantotas pārsvarā dabiskās izejvielas, sniedz tādu pašu efektu kā tie, kuru sastāvā ir dažādas aktīvās vielas, viņa teic: "No dabas produktiem ražotai kosmētikai nav ne īpašu plusu, ne mīnusu, ja vien mazāka ķīmijas deva uz lietotāja ādas un īsāks lietošanas laiks. Taču dabas produktu izmantošana ir vienkārši neatņemams un loģisks industrijas attīstības virziens nākamajos gados. "Anti-age" (pretnovecošanās) segments savā ziņā arī ir tikai mārketinga sauklis, jo bez kustībām, pareiza uztura un moža prāta neviena kosmētika neveiks brīnumus." Viņa pati ir izstrādājusi zīmola "Eva Röhlinger" septiņu soļu ādas kopšanas kosmētikas līniju, kurā izmantotas dabiskās izejvielas. Tajā ir gan alveja, gan alantoīns, kas iegūts no parastās strutenes saknes, gan maijpuķīšu ekstrakts, kuru var sajust pēc smaržas. Jautāta, pie kādiem jauniem kosmētikas līdzekļiem, kuros izmantotas dabas veltes, šobrīd strādā nozares uzņēmumi, viņa teic, ka tā lielā mērā ir komercinformācija. "Nozarē valda milzīga konkurence – gan starp Latvijas ražotājiem, gan ar Eiropas uzņēmumiem, tāpēc ne visi atklāj, kas top laboratorijās. Taču daudzi uzņēmumi cenšas izmantot vietējos dabas resursus – gan ogas, gan sulas un augus u.c. Esmu pārliecināta, ka dabisko izejvielu izmantošana ir Latvijas kosmētikas nākotne," uzsver I. Plaude-Rēlingere.
Regulēta nozare, nevis alķīmija
"Dabiskā kosmētika ir ļoti izplūdis jēdziens, ja kāds zīmols ko tādu piedāvā, ir jāsaprot, ko tas īsti ir vēlējies pateikt. Primāri tās ir dabiskās izejvielas bez naftas, ķīmijas un mākslīgi sintezētām vielām. Kosmētikas ražošana ir ļoti regulēta nozare, tā nav nekāda alķīmija. Mūsu izejvielām ir "Ecocert" sertifikācija, kas nozīmē, ka tās var izmantot organiskajā, sertificētajā kosmētikā, kas patērētājiem ir kvalitātes zīmogs," skaidro biotehnoloģiju uzņēmuma "Alternative Plants" līdzdibinātāja Anna Ramata-Stunda. Šis uzņēmums specializējas videi draudzīgu aktīvo kosmētikas sastāvdaļu izstrādē un ražošanā, izmantojot augu šūnu kultivēšanas tehnoloģiju, mikrobioloģiskās fermentācijas metodes un biorafinēšanas tehnoloģijas. Tā izstrādāto produktu unikalitāte ir zinātnē balstīta, veido šūnu kultūras no dažādiem ziemeļvalstu ārstniecības augiem, piemēram, ziemeļu pūķgalves, kadiķa, cidonijas, vībotnes u.c., kādi ir pieejami Latvijas dabā. Šīs aktīvās vielas tiek izmantotas dažādu krēmu un serumu izgatavošanā organiskajā kosmētikā, kas satur dabiskās sastāvdaļas. "Alternative Plants" ir izstrādājis vairākas izejvielas ar pierādītu efektivitāti ādas veselības uzlabošanā un novecošanās aizkavēšanā.
Liek lietā kadiķi un kafijas biezumus
Tik tikko "Alternative Plants" ir radījis serumu sejai "Espréva" ar īpašu aktīvo vielu kombināciju – tajā ir gan biotehnoloģiski iegūta aktīvā viela "CaffiCell" no otrreiz pārstrādātas kafijas biomasas, gan no kadiķa augu cilmes šūnām iegūta aktīvā viela "JuniCell". "Reiz lidojuma laikā dzērām kafiju, ieskatījāmies kafijas biezumos un izlēmām, ka ar tiem varētu kaut ko iesākt. Neesam ne pirmie, ne pēdējie, kuri tos ir likuši lietā. Mums bija svarīgi, lai šis stāsts būtu saistīts ar kādu no Latvijas uzņēmumiem, būtu iespējama produkta kvalitātes izsekojamība. Sazinājāmies ar "Viršiem" un piedāvājām izpētīt "Rocket Bean" grauzdētās kafijas biezumus. No tiem izstrādājām aktīvo vielu "CaffiCell"," stāsta "Alternative Plants" līdzdibinātājs Mārtiņš Borodušķis, kurš ir gandarīts, ka ar īpašu ekstrakcijas metodi ir izdevies radīt unikālu produktu. "Mēs dabūjam laukā visas mazās molekulas, tostarp kofeīnu, kas biezumos ir palicis iekšā gana daudz, arī antioksidantus un eļļā šķīstošās vielas, kurām ir mitrinoša iedarbība uz ādu," klāsta A. Ramata-Stunda. Aktīvās vielas izstrādei no "Viršiem" tiek savākti ļoti svaigi kafijas biezumi – ne vecāki par vienu diennakti. ""CaffiCell" pozitīvi ietekmē mikrocirkulāciju, veicinot skābekļa un barības vielu piegādi ādai. Savukārt "JuniCell" nodrošina antioksidantu iedarbību, kam ir nomierinošs efekts, kā arī palīdz aizsargāt ādu no apkārtējās vides ietekmes," slāsta A. Ramata-Stunda. Lai pārliecinātos par "CaffiCell" efektivitāti, aktīvā viela tika testēta gan pašā uzņēmumā, gan sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem. Testēšanas procesā tika novērtēta ādas mikrocirkulācija, kas palīdzēja izvērtēt aktīvās vielas ietekmi uz ādas asinsriti un apstiprināja tās potenciālu.
Šobrīd "Alternative Plants" strādā pie vairākām jaunām kosmētikas izejvielām. "Skatāmies uz vēl dažiem vērtīgiem pārtikas industrijas blakusproduktiem, kas ir bagāti ar dažādām aktīvām vielām. Tie varētu būt atlikumi, kas rodas no sulu spiešanas. Tāpat strādājam pie aļģu izejvielu līnijas, sākām ar spirulīnu, vēl pētām ļoti specifiskas aļģes, kas dzīvo sāls ezeros un iztur ļoti ekstrēmus apstākļus. Tās efektīvi producē karotenoīdus, un tām ir laba atjaunojoša, barojoša izejviela, ko var izmantot matu kopšanas līdzekļos, jo aizsargā matu šķiedras no UV bojājumiem," stāsta A. Ramata-Stunda.
Pēta DNS fragmentu pielietošanu
Zīmols "Bio2You", kura zelta dzīsla daudzu gadu garumā bijis ārstnieciskais smiltsērkšķis, šobrīd aktīvi strādā pie "DERMA+" līnijas – attīrošām putām, izgaismojoša un pretnovecošanās seruma, intīmās higiēnas putām un saules aizsardzības produkta. "Viens no virzieniem, ko šobrīd pētām savās laboratorijās, ir polideoksiribonukleotīdi jeb PDRN. Tie ir DNS fragmenti, kas ādas kopšanā pēdējos gados guvuši lielu ievērību, – sākotnēji tos izmantoja dermatoloģijā, un no turienes tie nonākuši arī kosmētikā. Parasti PDRN iegūst no laša. Mēs strādājam ar augu izcelsmes PDRN, un tam ir vairāki iemesli, proti, augu izcelsmes izejviela ir ilgtspējīgāka, un tā ir piemērota arī cilvēkiem, kuri izvairās no dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām, un tajā nav zivju alergēnu," stāsta uzņēmuma "B2Y" vadītāja Asta Velivīte.
Otrs "B2Y" pētniecības virziens ir jaunu izejvielu iegūšana no smiltsērkšķa, meklējot veidus, kā šo augu var izmantot vairāk, nekā tas tiek darīts šobrīd. "Dabas izcelsmes sastāvdaļas ir mūsu formulu pamatā, bet mēs neizslēdzam arī laboratorijā iegūtas sastāvdaļas tur, kur tās produktu padara efektīvāku, stabilāku vai drošāku. Saules aizsardzību, piemēram, nodrošina UV filtri – tur dabiskums nav tā īpašība, kas cilvēku pasargā. Tāpēc mēs nerunājam par 100% dabiskumu, bet gan norādām konkrētu dabiskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvaru," saka "B2Y" vadītāja. Jautāta, vai tas, ka zīmola nosaukumā ir vārds "bio", nozīmē, ka produkti ir bioloģiskas izcelsmes, viņa atbild noliedzoši. "Mēs sevi nepozicionējam kā bioloģiski sertificētas jeb "organic" kosmētikas zīmolu, daudz būtiskāks rādītājs ir dabiskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvars produktā jeb "Natural Origin Index". Uz produktu iepakojuma esam sākuši norādīt, cik liels procents no konkrētā produkta sastāvdaļām ir dabiskas izcelsmes. Mums ir svarīgi, lai pircēji nevis vienkārši tic vārdam "natural" uz iepakojuma, bet redz konkrētus skaitļus. Arī produktu izstrādē mums ir savi iekšējie mērķi attiecībā uz dabiskas izcelsmes sastāvdaļu īpatsvaru. Pakāpeniski pārskatām arī daļu no agrāk izstrādātajiem produktiem un, kur iespējams, pilnveidojam formulas," stāsta A. Velivīte, norādot, ka ir svarīgi saglabāt līdzsvaru. "Mēs nevēlamies dzīties pēc procentiem, kā rezultātā produkts var kļūt mazāk efektīvs, mazāk stabils. Mūsu mērķis ir pēc iespējas augstāks dabiskas izcelsmes izejvielu īpatsvars produktā, kas tiešām labi pilda savu funkciju," rezumē "B2Y" vadītāja.
Arī mazie zīmoli spēj pārsteigt
Arī nelieli uzņēmumi spēj būt gana inovatīvi dabisko izejvielu izmantošanā un aktīvi sadarboties ar akadēmiskajiem spēkiem. Piemēram, ārsta fitoterapeita Artūra Tereško uzņēmumā "Doktus" sadarbībā ar dermatologu un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieku komandu tapis serums "Betulogel" – dabisks un mitrinošs sejas un ķermeņa gels, kura pamatā ir bērza mizas aktīvās vielas – betulīns. Serums "Betulogel" darbojas kā antioksidants un mazina iekaisumus. Par to pārliecinājušies Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki un dermatologi, kas nodrošinājuši produkta klīniskos pētījumus. Starp pāris lielajiem kosmētikas zīmoliem, kas savos kosmētikas produktos izmanto dūņas, ir iespraucies šobrīd vēl salīdzinoši nelielais uzņēmums "Kemern Cosmetics". "Esam vienīgais zīmols Latvijā, kura kosmētika top uz sērūdeņraža minerālūdens bāzes ar bioloģiski aktīvajām dūņām, kas ir unikālas Latvijas dabas bagātības, bet pēdējā laikā nepamatoti aizmirstas," teic uzņēmuma "Kemern Cosmetics" dibinātāja un zīmola radītāja Mairita Čuda, kura no šīm Ķemeru purva veltēm ir iecerējusi izstrādāt kosmētikas līniju psoriāzei. Savukārt nelielais Baldones uzņēmums "Silmachy Remedies", kas savus kosmētikas produktus ražo no 100% dabiskām augu un minerālu izcelsmes izejvielām, ir pamanījies izcelties Eiropas mērogā – tā izgatavotā nogludinošā un kondicionējošā matu eļļa no dabiskām ēteriskām un bioeļļām ir atzīta par vienu no labākajām starptautiskajā konkursā "European Natural Beauty Awards 2025".
Eksperta komentārs
Vērtējums: dabisks – ne vienmēr ir zaļš
Laura Bužinska, biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve: "Daudzi vēlas dzīvot videi draudzīgāk un pirkt kvalitatīvu dabisku kosmētiku, bet nezina, kuru izvēlēties, tāpēc nereti uzķeras uz "zaļajām pīlītēm". Uzraksts "95% dabiskas izcelsmes" bez sertifikāta ir ražotāja paša aprēķins, nevis garantija. Ieteiktu sekot nevis skaistiem uzrakstiem "eko" un "dabisks", bet gan neatkarīgiem sertifikātiem. Tie ir izstrādāti, lai pircējam nebūtu jāmācās visi ķīmisko vielu nosaukumi un jārēķina produkta ietekme uz vidi. Tomēr jāņem vērā, ka dabisks automātiski nenozīmē zaļš. Augu izejvielas ir jāizaudzē un bieži jāatved no tālienes, tāpēc arī sertificētam dabiskam produktam var būt liela ietekme uz vidi. Videi svarīgāks ir iepakojums un tas, cik daudz mēs pērkam. ES jau ir aizliegusi vai ierobežojusi daudzas bīstamas vielas, bet pircējam jāseko līdzi alergēniem un smaržvielām individuāli. Lai neapjuktu kosmētikas līdzekļu klāstā, var tos izvēlēties, vadoties pēc sastāva, ietekmes uz vidi vai dzīvniekiem. Ja ir vēlēšanās pārbaudīt produkta sastāvu, uz iepakojuma jāmeklē COSMOS un NATRUE kas ir divi populārākie un uzticamākie starptautiskās sertifikācijas standarti dabiskajai un bioloģiskajai kosmētikai Eiropā. COSMOS sertificētā produktā nav sintētisku smaržvielu un naftas produktu, un to neatkarīgi pārbauda, bet NATRUE zīmi saņem tikai zīmoli, kuru vismaz 75% produktu atbilst standartam, katru produktu var pārbaudīt publiskajā datubāzē "natrue.org". Savukārt atbildīgākie pircēji var pārbaudīt ietekmi uz vidi pēc diviem ES ekomarķējumiem – plašāk pazīstamiem kā "Eiropas Puķīte" (zieds ar burtu "E") un "Ziemeļvalstu Gulbis", kurā attēlots balts gulbis uz zaļa fona. Ja ir vēlme lietot dzīvniekiem draudzīgu kosmētiku, jāmeklē logo ar lecošo trusi. Bet vegānu zīme nozīmē, ka produktā nav dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu. Taču tas nebūt nenozīmē, ka produkts ar šo vegānu zīmi ir dabisks vai labs videi. Jāatgādina, ka kopš 2026. gada 27. septembra ES ir aizliegusi vispārīgus vides solījumus, piemēram, "videi draudzīgs", ja tos nevar pierādīt, kā arī pašizdomātas "eko" zīmes (Direktīva 2024/825), taču produktu sastāvam tāpat vajadzētu sekot līdzi.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".
