Valdības apstiprinātie noteikumi "Par divu laukumu noteikšanu Baltijas jūras Rīgas līcī akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai" paredz atļauju izsniegšanu, lai varētu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) diviem laukumiem Rīgas līcī, kuros attīstīt akvakultūras nozari, plānojot iegūt līdz pat 10 tūkstošiem tonnu foreļu gadā. 

Par divām piemērotākajām vietām akvakultūras darbībai, ievērojot Jūras plānojumā 2030. gadam ietvertās rekomendācijas jūras akvakultūras izvietošanai un AS "Musholm" speciālistu sniegtās konsultācijas, noteiktas Rojas un Mērsraga piekrastes. Akvakultūras laukuma "Roja" platība ir 3,69 km2, bet "Mērsraga" – 1,97 km2. Abi atrodas aptuveni 20 metru dziļumā.

Līdzšinējā pieredze neveiksmīga

Šobrīd zivju audzēšana Latvijas jūras ūdeņos nenotiek. "Vienīgā zināmā pieredze ir par pagājušā gadsimta 80. gadiem, kad tika veikta varavīksnes foreļu audzēšana jūras ūdenī, izmantojot Baltijas jūras Rīgas līcī novietotus linuma sprostus, galvenokārt pie Kolkas un Rojas, vienu sezonu arī pie Carnikavas. Šāda veida foreļu jūras akvakultūra kopumā bija neveiksmīga, jo sprosti nebija pietiekami izturīgi pret vētru un viļņiem, vēja dēļ krasi mainījās aukstā dziļūdens un siltā piekrastes ūdens uzplūdi un atplūdi, kas zivīm izsauca stresu, un foreles cieta no specifiskām infekcijas slimībām," informē Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece Inese Bārtule. Interese par jūras akvakultūras iespējām Latvijas jūras ūdeņos atdzimusi pirms desmit gadiem. Jau 2014. gadā valdība apstiprināja 

rīkojumu "Par jūras teritoriju noteikšanu akvakultūras darbībai nepieciešamo iekārtu ierīkošanai un ekspluatācijai", kas paredzēja iespēju konkursa kārtībā iegūt akvakultūras darbības attīstībai astoņas jūras teritorijas. 

Konkurss tika izsludināts, taču beidzās bez rezultātiem, jo nepieteicās neviens pretendents, tai skaitā šo teritoriju izmantošanas akvakultūras vajadzībām ierosinātājs.