9.3 °C
Zīmola "Ādažu čipsi" produkcijas ražošanai koncerns “Orkla Latvija" iepircis ap 900 000 vietējo kartupeļu, savukārt vislabākā raža ir bijuši Cēsu un Iecavas pusē.
Kā informē uzņēmuma agronoms Ilgvars Krūmiņš, pārdomāta pieeja mēslojumam un ilgtermiņa sadarbība ar zemniekiem ļāvusi saglabāt stabilus ražošanas apjomus, neraugoties uz vairākiem šīs seonas izaicinājumiem.
"Tāpat kā pēdējos gadus, ražas sezona arī šogad bijusi sarežģīta – pārmērīgais karstums vasaras sākumā, kam sekoja spēcīgi nokrišņi jūlijā, radīja izaicinājumus kartupeļu audzēšanā. Jāsaka gan, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, šogad raža Ādažu noliktavā ir mazāka, taču joprojām labāka nekā kritiskajā 2022. gadā. Šajā gadā zemnieku laukus, no kuriem iepirkām kartupeļus, dabas stihijas skāra mazāk nekā citos reģionos. Protams, arī čipsu kartupeļu audzētājiem bija jāpārvar izaicinājumi ar pēkšņi applūdušām kartupeļu lauka vietām, kas ietekmēja ražu, tomēr vairums ievākto kartupeļu ir labā kvalitātē."
Papildus šobrīd noliktavā esošajām 900 000 tonnām kartupeļu, daļa ražas atrodas zemnieku noliktavās. Tajās glabājas aptuveni 4000 – 5000 tonnas kartupeļu un tos būs iespējams izmantot čipsu ražošanā, ja tas būs nepieciešams.
Šāda pieeja nodrošina elastību kartupeļu piegādē un uzglabāšanā, un ļauj savlaicīgi plānot ražošanas kapacitāti, lai apmierinātu pieprasījumu visas sezonas laikā.
Tāpat agronoms norāda, ka kartupeļu kvalitāti un uzglabāšanas spējas nodrošinājusi sabalansēta mēslošanas pieeja un kontrolēts mitruma līmenis.
"Lai izaudzētu labu čipsu kartupeli, pareizs mēslojuma daudzums ir būtisks, tomēr nevajadzētu pārspīlēt. Piemēram, pārmērīga mēslojuma rezultātā kartupelis izaudzē lakstus, kas sniedzas līdz cilvēka zodam, bet bumbuļa attīstība netiek veicināta, kā rezultātā raža ir jānoraksta. Otrs svarīgs faktors čipsu kartupeļu audzēšanā ir mitruma līmenis. Ja tas ir pietiekams, ar mērenu mēslošanu var sasniegt ražu līdz pat 35-40 tonnām, tomēr, ja mitruma kartupelim nepietiek, pat ar visprecīzāko mēslošanu rezultāts būs tikai apmierinošs – aptuveni 20-25 tonnas kartupeļu. Čipsu kartupeļi ir daudz prasīgāki, tāpēc to audzēšanai nepieciešams īpašs plāns."
Šogad visražīgākie čipsu kartupeļu audzētāji bija Cēsu un Iecavas pusē. Kā norāda I.Krūmiņš, reģionu ražas apjomus un kartupeļu kvalitāti visvairāk ietekmē audzētāju zināšanas un ieguldītās rūpes.
"Pirms gada piedzīvojām sēklu krīzi, tāpēc šogad, lai varētu izaudzēt nepieciešamo čipsu kartupeļu daudzumu, izmēģinājām jaunas šķirnes. Lai gan optimāli būtu izmantot tikai vienu vai divas šķirnes, sēklu pieejamība un augstās kvalitātes prasības liek pielāgoties un izmēģināt vairākas šķirnes, kas bieži nāk ar pozitīviem pārsteigumiem un jaunu šķirņu atklāšanu. Mūsu ilgtermiņa partneri ir pierādījuši, ka, par spīti mainīgajiem laikapstākļiem un izaicinājumiem, vietējie audzētāji var nodrošināt augstu kvalitāti, kas ir pamatā “Ādažu” čipsu garšai un izskatam.”
Nemainīgi gan ir faktori, kas nosaka kartupeļa atbilstību čipsu gatavošanā, no kuriem viens ir tā cepšanās krāsa. “Cepšanas krāsa ir būtiska – kartupeļa šķēlei pēc cepšanas jābūt gaišai vai dzeltenai, lai čipsi iegūtu vēlamo vizuālo kvalitāti. Piemēram,
visas galda kartupeļu šķirnes nav piemērotas čipsu ražošanai, jo kartupeļu šķēles cepšanās rezultātā iegūs brūnganu nokrāsu.
Šie kartupeļi satur vairāk glikozi un fruktozi – cukuri cepšanas procesā karamelizējas, piešķirot kartupelim tumšāku nokrāsu. Tāpēc tieši cepšanās krāsa ir īpašība, kuru mēs turpinām rūpīgi pārbaudīt un testēt dažādās šķirnēs,”rezumē I.Krūmiņš.
“Orkla Latvija" reģistrēts 2009. gadā, tā pamatkapitāls ir astoņi miljoni eiro. Latvijā "Orkla" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Spilva", "Gutta", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".
