Ūdenstriecis ir sena ierīce, kas ar vārstu un gaisa spiedienu spēj novadīt ūdeni ārpus ūdenstilpes un to pārpumpēt uz augstākām vietām. Lai arī triecis nespēj ūdeni pievadīt ar mūsdienās pierastu spiedienu, ļoti daudzās Latvijas vietās tas var nodrošināt ūdensapgādi lauku viensētās un plašākās lauksaimniecības teritorijās bez elektrības patēriņa. Konsultē biedrības "Dzirnavu spēks" priekšsēdis, Krapes muižas ūdensdzirnavu saimnieks, inženieris Jānis Baltačs.
Senais pumpja mehānisms ir ne vien videi draudzīgs risinājums dārziem karstajās vasarās, bet arī vērtīgs un praktisks industriālā mantojuma objekts visai sabiedrībai.
Ar gravitācijas spēku
Ūdenstriecis darbojas, pateicoties ūdens līmeņa atšķirībai no tā ņemšanas vietas līdz trieča atrašanās vietai. Atkarībā no aizsprosta augstuma un trieča attāluma ūdens pievades caurule jānovieto leņķī, lai triecis sāktu darboties. Vajadzīga vismaz 50 cm starpība augstumā no ievades caurules gala līdz ierīcei. Nepieciešamais kritums ir neliels, tāpēc trieci iespējams ērti uzstādīt vietās, kur nedaudz atšķiras ūdenstilpņu augstums, piemēram, tuvumā esoši dīķi ar savstarpēji savienotu plūsmas kanālu. Ja īpašumā esošās mākslīgi veidotās ūdenstilpnes nav savstarpēji savienotas, bet ir pietiekama atšķirība to ūdens līmeņa augstumā, pievadu var ierakt zemē.
Triecī ir iebūvēti divi pretvārsti bez atsperēm, kas savstarpēji atveras un aizveras ieplūstošā ūdens ietekmē. Viens pretvārsts nodrošina to, ka rodas strauja caurplūstošā ūdens apturēšana, veidojot hidraulisko triecienu. Tāpēc ierīce nosaukta par trieci. Radušais trieciens atver otru pretvārstu un iespiež ūdeni spiedtvertnē. Pretvārsts aizveras, neļaujot ūdenim plūst atpakaļ, tā nodrošinot pastāvīgu spiedienu tvertnē. Radušais spiediens ieplūdušo ūdeni pa pievienoto cauruli novada vajadzīgajā vietā, piemēram, kublā.
Materiālu atbilstība trieča darbībai
Lai nodrošinātu trieča darbību, gaisa tvertnei jābūt no spiedienizturīga, neelastīga materiāla. Tvertnē pretvārstu dēļ ūdens ieplūst ar triecienu.
Ja izraudzīti nepiemēroti, elastīgi vai trausli materiāli, tie samazinās trieciena spēku un no ierīces izvadīto ūdens daudzumu.
Šā iemesla dēļ senie trieči tika izgatavoti no čuguna. Veikalos nav nopērkami gatavi trieči uzstādīšanai, jo katrai situācijai specifika var nedaudz atšķirties. Prasību dēļ arī elektriskajiem ūdenssūkņiem ir plašs piedāvājums. Gaisa tvertnei var izmantot izturīga metāla tvertni vai to veidot no polipropilēna caurules ar noslēgtu, aizlīmētu vienu galu.
Jāizvēlas nekorodējoša metāla savienojumi, piemēram, misiņa, ko savstarpēji var savienot ar iespējami mazāk pārejām. Katra savienojuma vītne jānoklāj ar teflona lenti vai lina pakulām un blīvēšanas pastu, kas nodrošinās hermētisku savienojumu. Nav ieteicams triecim izmantot savienojumus, kas mazāki par vienu collu, lai nodrošinātu pietiekamu ūdens padevi iekārtai. Jāatceras, ka jebkurš cauruļvada sašaurinājums vai līkums apgrūtinās ūdens plūsmu un samazinās ierīces ražību.
Būtiska nozīme ir ieplūdes caurules diametram un garumam. Pievadcaurules novietojuma leņķis jākoriģē atbilstīgi triecim. Precīzu parametru nav, jo tie atkarīgi no aizsprosta augstuma un kopējās ūdens plūsmas. Iespējamais novadītā ūdens daudzums atkarīgs no pašas ūdenstilpes. Tās veids, atrašanās vieta un kopējais tilpums ietekmē ne tikai trieča darbību, bet arī tā apkopi.