Neskatoties uz jūnija kaprīzēm ar spēcīgajām salnām un vēlāk ieilgušo sausumu, kartupeļu raža šogad padevusies laba. Septembra siltuma palutinātajiem audzētājiem gan oktobrī jāsaprot, ka pienācis pēdējais brīdis bumbuļu ražu dabūt no lauka zem jumta. Dienas nenovēršami kļūst īsākas, bieži vien pavisam vēsas, un arī lietus mākoņi oktobrī mēdz ierasties uz palikšanu.

Reklāma

Taču kartupeļiem patīk siltums – gaisa temperatūrai noslīdot zem +10 0C, tie noteikti gūs vairāk mehānisko traumu, jo bumbuļu miza kļuvusi ievainojamāka. 

Savukārt lietainā laikā vāktajiem kartupeļiem liela iespēja ātrāk inficēties ar puvēm, jo mitrums tām ir lielisks sabiedrotais. Viena no tām ir kartupeļu lakstu puve, kuras attīstību ierobežoja lietus trūkums, bet drīz vien tā aktivizējās no lietus pārbagātības. Tāpēc to stādījumu ražā, kur slimība netika ilglaicīgi ierobežota, lakstu puves pazīmes varētu būt arī uz bumbuļiem. Slimība ir viltīga, daudz kas atkarīgs no fungicīdu smidzinājumu shēmas, agrotehnikas un izvēlētās šķirnes. 

Ja, ražu novācot, gadās kāds ar bumbuļu smirdošo puvi inficēts kartupeļu cers, tad puves ierosinātājbaktērija, nokļūstot glabātavās, turpinās darboties un sapūdēt veselos bumbuļus.

Kartupeļu lakstu puve.

Arī bez puvēm, kas bumbuļus neļaus realizēt ne pārtikai, ne lopbarībai, uz mizas iespējamas vairāku kraupju paveidu izpausmes. Atkarībā no izplatības intensitātes kraupji pazemina nākamā gada sēklas materiāla un tirgus vērtību vispār, jo izskatās vizuāli nepievilcīgi. Liela nozīme ir šķirnes īpašībām, jo parastā kraupja izplatībā uz mizas dažkārt starp šķirnēm vērojamas lielas atšķirības. 

Parastā kraupja klātos bumbuļus var nākamajā pavasarī stādīt un ziemā ēst, ja vien caur bojāto mizu tie nebūs inficējušies ar puvēm. Pārtikā un lopbarībā var lietot arī ar melnā kraupja sklerocijiem klātus bumbuļus, bet, izvēloties tos stādīt, slimība nākamajā sezonā tiks pavairota tālāk. Pēdējos gados izplatītāks ir kļuvis sudrabainais kraupis – rudenī mazāk uzkrītošs, bet īpašs ar to, ka piemērotos apstākļos (augsts gaisa mitrums, mitra bumbuļu virsma, gaisa temperatūra virs +3 0C) turpina izplatīties glabātavā, un stipras infekcijas gadījumā kartupeļi kļūst vieglāki, var ietekmēties dīdzība.

Drātstārpat kāpura bojāts dīgsts.

Diezgan bieži sevišķi nezāļainos laukos vai zālājiem atkarotās platībās stādītos kartupeļos, ražu novācot, sastopami drātstārpu (sprakšķu) kāpuri. Kāpuriem nav nekas pretī nokļūt noliktavā, bet, tiem turpinot baroties, pretenzijas rodas saimniekiem, jo kāpuru radītā mitrā vide veicina puvju attīstību. Drātstārpu radītās dziļās ejas neaprētojas. Tikai lopbarības vērtība palikusi arī maijvaboļu un pūcīšu kāpuru, lapgraužu vaboļu un peļveidīgo grauzēju bojātajiem bumbuļiem. Šie kaitnieki ir labāki ar to, ka brūces bumbuļos aprētojas un neveicina kopējās masas sapūšanu.

Lauka dārzeņi

No lauka dārzeņu klāsta jau pasen uz glabātavām vai pie patērētājiem devušies sīpoli. Ja arī novākti bez redzamām slimību pazīmēm, oktobrī nedrīkst aizmirst par to esamību un regulāri jāpārliecinās par sīpolu kakla puves iespējamo izplatību. Lielāka iespēja slimības pazīmes novērot paaugstināta mitruma apstākļos, ja noliktavai ir slikta ventilācija.

Septembrī galda bietes vēl briedināja saknes, bet oktobrī uz noliktavām būs devušās pēdējo sējumu sakņu tonnas. Galda biešu populārākā slimība ir parastais kraupis, kura pazīmes gan pasliktina biešu vizuālo izskatu, gan uzglabāšanas laikā paver ceļu puvju infekcijai. 

Biešu kraupis.

Slimības ierosinātājs saglabājas augsnē, tā izplatību nav iespējams ierobežot veģetācijas periodā, tādēļ atbilstoša lauka izvēle jāizdara laikus. Ja galda biešu sējums attīstības laikā nav saņēmis pietiekami daudz bora (B), tad saknēs novērojami serdes puves bojājumi. Šādas saknes labāk atšķirot uzreiz, jo tās ne tikai pašas sapūs, bet arī veidos bojātu biešu perēkļus. Audzētājiem par godu jāatzīst, ka kopumā serdes puve nav novērojama bieži – sakņaugi saņēmuši sabalansētu mēslojumu.

Arī ar burkānu mušas aktivitātēm lielo platību audzētāji pārsvarā tiek galā, jo oktobrī saknēs nav vērojama mušas kāpuru plaša invāzija. Talkā nākušas šķirnes, kuru saknes pieres daļa neizvirzās virs augsnes, tādējādi mušas kāpuram rodas nepārvaramas grūtības iekļūt saknē. Ja nu kāpuri tomēr saknēs nokļuvuši, tad burkānu novākšanas laikā tie turpina baroties un, līdzīgi drātstārpu kāpuriem, ir ar mieru doties uz noliktavām. Tomēr kāpuru invadēto ražas daļu nevajadzētu novietot glabātavā, jo izalotās saknes ir trauslas, viegli pārlaužamas un pārtikā nelietojamas, turklāt ļoti atsaucīgas puves ierosinošo sēņu klātbūtnei. 

Burkānu mušas bojājums.

Līdzīgi ir ar burkānu lakstiem tajās platībās, kuras nenovāc ar kombainu. Ja laksti ir inficēti ar sēņu izraisītajām slimībām, tad nereti tie ir trausli un ar kombainu burkānus nevar novākt. Savukārt, vācot ar rokām, novākto burkānu kaudzes nevajadzētu apsegt ar lakstiem, jo pat neliela lietus gadījumā slimības ierosinošās sporas no lakstiem ātri pārvāksies uz saknēm.

Kāpostu audzētāji oktobrī var uzelpot, ka beidzies aktīvais kaitēkļu darbības laiks. Cekulkodes un balteņu kāpuri iekūņojušies, lai pārlaistu ziemu un atkal tiktos kāpostu stādījumos nākamajā sezonā. Toties dažas slimības savu aktualitāti nav zaudējušas. Kāpostus novācot, kopējā masā nevajadzētu ievietot ar balto un pelēko puvi inficētās galviņas. No pelēkās puves klātajām lapām izlido milzīgs sporu mākonis, kas ir gatavs uz bezgala daudzām jaunām infekcijām. Savukārt baltās puves inficētās vajadzētu īpaši uzmanīgi izvākt no lauka, lai augsnē nesaglabātos melnie slimību ierosinošie sklerociji. 

Pelēkā puve.

Un tas nekas, ka kāposti nākamgad šajā laukā neatgriezīsies – sklerociji pacietīgi gaidīs kāpostaugus vismaz turpmākos četrus gadus. Ja glabātavā nejauši izdodas nogādāt kāpostgalvu, kas inficēta ar dārzeņu slapjo puvi, tad sekas ir ļoti ātri saožamas – ir izveidojusies sapuvusi masa ar nejauku smaku, kuras izraisītājs ir baktērija.

Informācija par VAAD inspektoru novēroto kultūraugu sējumos un stādījumos joprojām būs pieejama VAAD mājaslapas sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.

"Agro Tops" oktobra numurā lasi:

- G. Gūtmanis: vietējās pārtikas nodrošinājumam jābūt nacionālās drošības pamatjautājumam.
- Latvijas lielākie labības sēklu lauki.
- Kā panākt piensaimniecības ilgtspēju?
- Atvērts jauns liellopu eksporta pieņemšanas centrs.

Žurnālu abonē šeit.

"Agro Tops". 2023. gada oktobra numurs.