Jaunais zemnieks Valters Zelčs: Izpratnei par nozari vajadzīgs dialogs

Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi mājaslapā teikts, ka izpratne par lauksaimniecību sākas ar dialogu. Lauksaimnieku un sabiedrības dialogu. Ar sabiedrības informēšanu un izglītošanu. Apvienība ir radīta, lai parādītu, ka zemnieki saimnieko ilgtspējīgi – atbildīgi pret zemi, sabiedrību un apkārtējo vidi.

"Lauksaimniecība nav novecojusi nozare, bet gan nozare, kas spēj radīt pozitīvas izmaiņas gan mūsu pašu, gan nākotnes paaudžu dzīvē. Esam gatavi parādīt, ka lauksaimniecība ir nākotnes nozare," tā apvienības apņemšanās skaidrota mājaslapā. Kādi tad ir šīs apvienības uzdevumi ilgtermiņā un lauksaimniecības ilgtspējas veicināšanā – par to saruna ar Valteru Zelču, Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētāju.

Ar kādu mērķi tika izveidota Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi? Kādi ir tās uzdevumi?

Pirmie aizmetņi šādas apvienības veidošanai parādījās 2019. gadā, kad lauksaimnieki īpaši nonāca tādā kā pabērna lomā un viņus nosacīti sita katrs, kam sagribējās. Tajā laikā arī uzradās saukļi: Neapēd zemeslodi!, Lopkopība nogalina planētu! Dzīve lauku tuvumā ir lēna nāve! u. tml. Situācija bija uzkarsusi tiktāl, ka lauksaimnieki sāka pašorganizēties, veidot dažādas kustības lauksaimnieku aizstāvībai.

Pēc Zemnieku saeimas iniciatīvas uzrunājām kooperatīvus, lauksaimniecības uzņēmumus, lai noskaidrotu, vai arī viņiem šķiet, ka kaut kas nav labi. Jā, neesot labi! Tā sapratām, ka kaut kas jādara, lai situāciju mainītu. Lai noskaidrotu, kāda patiesībā šī situācija ir, lūdzām SKDS veikt sabiedrības aptauju par jautājumiem, kas saistīti ar lauksaimniecību. Gribējām, lai šī aptauja ir iespējami plaša un precīza. Tika aptaujāti vairāk nekā 2000 respondentu viņu dzīvesvietās. Jautājumi bija dažādi, tostarp: vai uzskatāt, ka lopkopība nogalina planētu; vai atbalstāt augu aizsardzības līdzekļu jeb pesticīdu lietošanu; vai patīk rapši lauku teritorijā; vai laukiem ir svarīgas investīcijas inovācijās utt. Tādējādi ieguvām priekšstatu par sabiedrības viedokli, kas nebūt neizrādījās tik negatīvs, kā mums pašiem savā burbulī šķita. Respektīvi – sabiedrības attieksme pret lauksaimniekiem nav nemaz tik slikta. Taču, zinot vides organizāciju aktivitātes un paredzot, ka to spiediens tikai pieņemsies spēkā, jo daudzas zaļo organizāciju kampaņas bija ļoti tendenciozas un lauksaimniekus nomelnojošas, sapratām, ka arī pašiem lauksaimniekiem jākļūst aktīvākiem, jo esam bijuši pārāk pasīvi, lai par sevi runātu un skaidrotu sabiedrībai, ko un kādēļ darām.