3.2 °C
Līdz 2030. gadam kaitīgās emisijas transportā ir jāsamazina par 16%. Uzņēmēji, tostarp lauksaimnieki, vērš uzmanību uz nesakārtoto likumdošanu. Visticamāk, tas ir viens no iemesliem, kas Latvijā bremzē ar alternatīvo degvielu darbināmu spēkratu pirkumus.
Izrāviena tuvākajā nākotnē nebūs
Aigars Laurinovičs, Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka no visiem alternatīvās enerģijas avotiem lauksaimniecībā vistālāk tikts ar elektroenerģijas izmantošanu spēkratos. "ASV notiek Case un John Deere bezkabīņu traktoru moduļu ražošana, tos lieto zemes apstrādē, vada attālināti, bez cilvēka klātbūtnes. Tie nav lieljaudas spēkrati," teic A. Laurinovičs.
Savukārt ES dalībvalstīs galvenokārt notiekot alternatīvās degvielas spēkratu testēšana, sērijveida ražošana nenotiek. "Ir vairāki izaicinājumi –
ar alternatīvo enerģiju darbināmie spēkrati noteikti ir jāuzlādē. Vai intensīva darba laikā elektroenerģijas uzlādei var atļauties tērēt stundas? Un arī cena – ar elektroenerģiju darbināmie spēkrati noteikti nav lētāki kā ar fosilo degvielu darbināmie traktori.
Un noteikti ir vajadzīga infrastruktūra, uzpildes, uzlādes vietas, kas savukārt prasa diezgan lielu naudas ieguldījumu," tā A. Laurinovičs.
Viņš izceļ kādu Eiropas Savienības iestāžu veiktu pētījumu, kur secināts, ka vismazāko SEG emisiju daudzumu nodrošina precīzo tehnoloģiju izmantošana, nevis degvielas no atjaunojamajiem resursiem. "Traktoru ražošanā pēdējos gados un arī patlaban ir krīze. Cenas nav mainījušās kopš 2022. gada. Paredzu, ka pašreizējā situācijā ražotāji neiegulda alternatīvās degvielas tehnoloģijās. Ir arī sapratne, ka zaļā kursa nosacījumi bija pārspīlēti. Nosaukto iemeslu dēļ nākamajos gados izrāviena ar alternatīvajām degvielām darbināmu spēkratu ražošanā un izmantošanā noteikti nebūs," secina A. Laurinovičs.
Ko saka enerģijas ražotāji
AS Agrofirma Tērvete no aptuveni 4600 liellopiem gada laikā iegūst aptuveni 150 000 tonnu kūtsmēslu. Tos pārstrādā biogāzes ražotnē, iegūst mēslojumam tik vērtīgo digestātu, siltumu un arī biometānu, ko saspiež, sašķidrina un cisternās pārdod pircējam Vācijā. Uzņēmuma jauda ir 10 tonnu saspiestās gāzes (bioLNG) dienā. Agrofirmas enerģētikas nozares vadītājs Andris Ramons teic, ka Vācijas valsts līdz 2030. gadam ir iecerējusi subsidēt degvielas no atjaunojamiem resursiem, tāpēc darījums esot izdevīgs.
A. Ramons uzskata, ka bez valsts atbalsta ieguldījumiem infrastruktūras objektos Latvijā alternatīvo degvielu patēriņš transporta nozarē nepieaugs. Arī Agrofirma Tērvete par ieguldījumiem ar alternatīvo tehniku darbināmos spēkratos nedomā.
Gatis Ozols, bioloģiskais zemnieks un biogāzes ražotnes Priekules BioEnerģija saimnieks, teic, ka viņš jau patlaban piedalās alternatīvās degvielas ražošanas procesā. "Kā jēdzīgāko risinājumu redzu to, ko patlaban daru: pārstrādājot kūtsmēslus un mazkvalitatīvāku zāli, ražoju pamatā organisko mēslojumu un, cik sanāk, elektrību un siltumu. Biometānam savā saimniekošanas modelī neredzu jēgu, jo uzskatu – elektroenerģiju ražot ir praktiskāk, vienkāršāk un lētāk. Ja patlaban piedāvājumā būtu jaudīga ar elektrību darbināma lauksaimniecības tehnika, tad es pilnībā spētu nodrošināt savas saimniecības enerģētisko neatkarību – gan no fosilām degvielām, gan augu un dzīvnieku barošanā un sēklaudzēšanā, un šajā neatkarībā vēl spētu piedāvāt tirgum tīrus bioloģiskus produktus. Ūdeņradis vai kas cits – būsim reāli, mēs esam pilnīgi atkarīgi no elektrības, un tā arī vēl būs labu laiku nākotnē," prognozē G. Ozols.
SIA Grow Energy Limbažu pagastā nu jau aptuveni piecus gadus ražo biometānu un izmanto to sava tehnikas parka darbināšanai. Patlaban ar biometānu darbina vairāk nekā desmit Scania un Mercedes Benz vilcējus, kā arī vairāk nekā desmit vieglās automašīnas Škoda. Biometāna izmantošana transportā ļaujot taupīt 20–30% izmaksu. Piemēram, ar biometānu darbināmās kravas mašīnas Scania var bez uzpildes veikt 500 km attālumu. Savukārt vieglā automašīna Škoda uz 100 km tērē četrus kilogramus biometāna, kas līdzvērtīgs sešiem litriem dīzeļdegvielas.
