Vai par pašattīrīšanos nevajadzētu aizdomāties arī hokeja saimei?

Viņnedēļ norisinājās Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ikgadējais kongress jeb biedru kopsapulce. 

Starp šāda pasākuma ierastajām procedūrām – dažādām atskaitēm, biedru uzņemšanām un izslēgšanām, tika veiktas arī izmaiņas biedrības statūtos. To mērķis bija bruģēt ceļu līdzšinējā LHF valdes priekšsēdētāja (prezidenta) Aigara Kalvīša palikšanai amatā kā minimums arī uz nākamo četru gadu termiņu.

Iepriekšējo reizi LHF statūti tika mainīti 2022. gada maijā, tolaik dokumenta 9. nodaļā, kas skar organizācijas izpildinstitūciju, 9.3 punktā iekļaujot teikumu – "viena un tā pati persona valdes priekšsēdētāja (prezidenta) amatu var ieņemt ne vairāk kā divus (2) termiņus pēc kārtas". Šim nosacījumam paliekot spēkā, Kalvītim šovasar, kad jūnijā plānots vēl viens LHF kongress (pārvēlēšana), savu amatu nāktos atstāt. Viņš LHF vada kopš 2016. gada, kad revolucionārā gaisotnē no LHF troņa tika gāzts tās ilggadējais kapteinis Kirovs Lipmans, un nu finišam tuvojas Kalvīša otrais prezidentūras cikls. Tātad, neko nemainot, hokeja saimei pēc pāris mēnešiem vajadzētu Aigara priekšā dziļā cieņā noliekt galvu, pasniegt kādu skaistā rāmītī ieliktu vēsturisku fotogrāfiju un ar asarainu mirdzumu acīs pie lūpām pacelt kādu mazu glāzīti. Tā teikt, bija skaisti un labi, bet tālāk katram savs ceļš ejams. Ne tik strauji, kungi! Tā vien izskatās, ka allaž omulīgajam LHF vadonim hokeja prezidentēšana un ziedošanās uz hokeja altāra gājusi pie sirds, jo jaunajos statūtos ir papildinājums, ka šis divu termiņu ierobežojums neattiecas uz personām, kas valdes priekšsēdētāja amatu ir ieņēmušas līdz jauno statūtu pieņemšanas brīdim.