"Šis ir dronu karš, un tajā vajadzīgs pārsvars gaisā. Ja tāds iegūts, tad pretinieka bruņumašīnas un tanki sadegs kā konservu kārbas," saka seržants.

Tas ir laimīgs gadījums un veiksme satikt cilvēkus Ukrainā, par kuriem ilgi nav bijis ziņu, nav bijis jelkādas informācijas par to, kā viņiem pagājuši jau vairāk nekā divi gadi lielajā karā. 

Un tad šis brīdis ir klāt. Esam gandarīti par tikšanos – gan viņi, lai arī vecāki un vēl gluži gados jauni ukraiņu karavīri, gan arī es – Latvijas žurnālists un brīvprātīgais. Satiekoties ar daudziem apkampjamies, jo esam īsti sabiedrotie. Karavīri novērtē interesi par viņu cīņu un palīdzību Ukrainas valstij. Uz ilgu laiku, kad karš beigsies, esam ieguvuši ļoti labus sabiedrotos, un to būtu derīgi ne vien apzināties, bet arī izmantot. Diemžēl kara beigas pagaidām nav saskatāmas, un pieredzējušie karavīri, lai arī nav augstu pakāpju virsnieki, labi saprot, ka stāvoklis frontē nav viegls. Es atvados no Stalkera (segvārds) un pirms kāpšanas mikroautobusā Kramatorska–Harkiva novēlu satikties, kad karā būs gūta uzvara. "Ja būs uzvara, mani nesatiksi ilgi, tas būs pamatīgi jānosvin. Bet, ja nopietni, lai mums pietiek spēka noturēt pozīcijas."