Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti rāda, ka līdzšinējā valdošā centriskā koalīcija, kurā ietilpst Eiropas Tautas partijas (ETP), sociālistu un demokrātu (S&D) un liberālā "Atjauno Eiropu" (RE) grupa, ir saglabājusi vairākumu, kas var kalpot kā formāls Eiropas vēlētāju apliecinājums līdzšinējā ES kursa pareizīgumam. Tomēr šoreiz ne tik svarīgs ir valdošās koalīcijas vēlēšanās saglabātais vairākums, cik tas, kādu ietekmi EP vēlēšanu rezultāti ir atstājuši uz divu vadošo Eiropas Savienības valstu – Francijas un Vācijas – iekšējo politisko situāciju.

Francijā prezidenta Makrona atbalstītāji piedzīvoja sagrāvi (14,6% balsu) un Franciju gaida jaunas parlamenta vēlēšanas. Mēs nezinām, vai Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālā apvienība spēs atkārtot EP vēlēšanu panākumu (31,4% balsu), bet, ja tas notiks, tad turpmāk Makronam būs jāsadarbojas ar opozīcijas parlamentu un valdību, kas noteikti vājinās viņa lomu uz Eiropas skatuves un, iespējams, būtiski ietekmēs Francijas šobrīd aktīvo atbalstu Ukrainai. 

Kā zināms, Marina Lepēna agrāk bijusi eiroskeptiķe un Trampa un Putina piekritēja, kaut gan pēdējo ir kritizējusi par iebrukumu Ukrainā. 

Kopumā Nacionālās apvienības programmā dominē cīņa pret nelegālo imigrāciju, noziedzību un vēlme uzlabot cilvēku labklājību.