"Igaunijas projekta ieviešanā esmu iesaistīts jau septīto gadu. Cik vien atceros – nekad nav bijis tā, ka viss ietu gludi un tā, kā izplānots," stāsta uzņēmuma "Rail Baltic Estonia" komunikācijas vadītājs Prīts Prūls.

"Taču projektam kritiskos brīžos Baltijas valstu valdības vienmēr ir spējušas vienoties, fokusēties uz problēmu risināšanu un tikt tām pāri. Arī Igaunijā ne reizi vien ir šķitis, ka situācija kļūst bezcerīga, dažādas krīzes seko viena otrai, viss stājas, tuvojas strupceļš. Tomēr paliekam pragmatiski, spējam saņemties, turpinām meklēt jaunas sadarbības formas, un rezultāts ir tāds, ka šogad jau esam noslēguši līgumus arī par 100 km pamattrases būvniecību," Tallinā, vedot uz "Rail Baltica" stacijas būvniecības vietu, stāsta Prīts Prūls.

Pēc pēdējo mēnešu skandāliem saistībā ar "Rail Baltica" projekta problēmām Latvijā pagājušajā nedēļā apmeklēju Igauniju, lai pārliecinātos – vai tiešām igauņiem ar šā gadsimta infrastruktūras projekta ieviešanu veicas daudz labāk nekā mums? Bagāžā līdzi bija lielas Latvijas iedzīvotāju daļas tagadējā skepse par astronomiski pieaugušajām projekta izmaksām un tā turpināšanas jēgu vispār. Arī projekta ieviesēju publiski izplatītās ziņas, ka, piemēram, igauņi nupat noslēguši unikāla pamattrases būvniecības posma līgumu, kurā sliedes vairāku kilometru garumā būšot iegremdētas desmit metru dziļā tunelī, ka sekmīgi turpinās centrālā termināļa būvniecība Tallinā, ka Pērnavā uzsākti priekšdarbi teritorijas labiekārtošanai otrajai ātrvilciena pieturai Igaunijā, ka noslēgumam tuvojas visu trasei nepieciešamo pārvadu izbūve u. c.