Pēc migrantu krīzes augstākā punkta 2016. gadā, kad Vācijā ieradās vairāk nekā miljons cilvēku, no kuriem tikai daļa bija kara bēgļi, migrantu problēma atkal izvirzījusies priekšplānā.

Kanclers nepilda solījumus

Septembrī paredzētas vēlēšanas trīs federālo zemju – Saksijas, Tīringenes un Brandenburgas – landtāgos bijušās Austrumvācijas teritorijā, kur joprojām ir spēcīga kreiso partiju ietekme. No finansiālā viedokļa tas izskaidrojams vienkārši – Vācijas austrumu zemēs darba ņēmēju vidējā stundas alga joprojām ir par 15% zemāka nekā Vācijas rietumos. Savulaik 1953. gadā austrumvāciešu strādnieku nemierus brutāli apspieda padomju karaspēks, bet tagad kreisie par apspiedējiem uzskata Rietumus.

Politisko gaisotni vēl nokaitējis Sīrijas migranta uzbrukums ar nazi cilvēkiem Zolingenē, ko Vācijas kanclers Olafs Šolcs raksturojis kā "terorismu". Galēji labējā partija "Alternatīva Vācijai " (AfD) izmantojusi pirms nedēļas notikušo incidentu, kurā nogalināti trīs un ievainoti vēl vairāki cilvēki, savu vēlētāju mobilizācijai, uzjundot radikālā islāmisma draudus. 

Kļuvis zināms, ka jau pirms gada sīriešu migrantu, kurš esot bijis saistīts ar teroristu grupējumu "Islāma valsts", bija paredzēts deportēt uz Bulgāriju, pirmo ES valsti, kur viņš ieradās, taču tas netika izdarīts.

Kanclers Šolcs Zolingenes apmeklējumā solījis paātrināt deportācijas, turpināt stingrās pārbaudes robežpunktos, kas tika ieviestas Eiropas futbola čempionāta laikā, un pastiprināt ieroču kontroli, it īpaši nažu nēsāšanu.