Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" iebilst pret IeM sagatavoto imigrācijas ierobežošanas plānu

Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" (GPB) iebilst pret Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas migrācijas jautājumos sniegto ieteikumu īstenošanu un aicina valdību rītdienas sēdē šo dokumentu noraidīt.

Kā norādīts biedrības izplatītajā paziņojumā, atsevišķi IeM ziņojumā paredzētie pasākumi, tās ieskatā, var apdraudēt cilvēktiesības un demokrātiju. Īpašas bažas GPB rada iecere izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par "apzinātu fizisku vai informatīva rakstura atbalsta sniegšanu ārvalstij vai tās interesēs migrācijas instrumentalizācijas un citu hibrīdapdraudējumu īstenošanā pret Latviju".

Biedrība uzskata, ka ziņojums "būtu jānoraida, jo tas ir bīstams un nekvalitatīvs". Tāpat GPB norāda, ka tā pieņemšana "apdraud Latvijas valsts demokrātiju, kā arī kaitē marginalizētu grupu pārstāvju un migrantu cilvēktiesībām".

Informatīvajā ziņojumā paredzēts, ka IeM sadarbībā ar Tieslietu ministriju attiecīgie grozījumi jāizstrādā līdz 2027. gada pirmā ceturkšņa beigām.

Biedrība apgalvo, ka ziņojumā piedāvātais formulējums ir interpretējams nesamērīgi plaši un rada bažas par tiesiskās noteiktības principa ievērošanu. GPB pieļauj, ka šāda norma nākotnē varētu tikt izmantota ne tikai pret personām, kuras apzināti sadarbojas ar ārvalsti hibrīdapdraudējuma īstenošanā, bet arī pret cilvēktiesību aizsardzības organizācijām, to darbiniekiem un brīvprātīgajiem, kuri veic likumīgu profesionālo vai pilsonisko darbu.

Kā norāda biedrība, ziņojuma sadaļā par attiecīgo risinājumu GPB minēta tieši un pausts pieņēmums, ka nevalstiskās organizācijas un individuāli aktīvisti, kuri darbojas cilvēktiesību aizsardzības jomā, faktiski var veicināt migrācijas plūsmu uz Latviju un traucēt sabiedrībā veidot padziļinātu izpratni par nacionālās drošības un sabiedriskās kārtības riskiem.

Biedrība šo pieņēmumu vērtē kā sagrozītu un bažījas, ka neskaidri formulētu krimināltiesību normu nākotnē varētu piemērot ne tikai personām, kuras apzināti sadarbojas ar ārvalsti hibrīdapdraudējuma īstenošanā, bet arī cilvēktiesību aizsardzības organizācijām, to darbiniekiem un brīvprātīgajiem par likumīgu profesionālo un pilsonisko darbību.

Šādu bažu pamatošanai biedrība min pēdējā laikā, tās vērtējumā, pieaugušos politiķu un ministriju uzbrukumus GPB, tostarp Kultūras ministrijas lēmumu apturēt projektu "Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs", ko GPB uzskata par prettiesisku.

Biedrība iebilst arī pret ieceri palielināt imigrācijas kontroles reidu skaitu. Ziņojuma pasākumu plānā paredzēts pastāvīgi turpināt kopīgus starpiestāžu reidus, pārbaudot personas, tostarp studentus, transportlīdzekļus un dokumentus, kā arī kontrolējot darba tiesību un imigrācijas prasību ievērošanu. Atbilstoši risku analīzei paredzēts palielināt reidu skaitu un intensitāti.

Atsaucoties uz "360TV" ziņām, GPB norāda, ka no vairāk nekā 1000 Rīgas pašvaldības policijas pārbaudīto personu tikai 11 personām konstatēta uzturēšanās Latvijā bez tiesiska pamata. Biedrība uzskata, ka pārbaudes publiskās vietās var mazināt uzticēšanos valsts iestādēm un radīt etniskās profilēšanas risku, ja cilvēki pārbaudēm tiek izraudzīti pēc ādas krāsas vai lietotās valodas, kas vērtējams kā nopietns diskriminācijas aizlieguma pārkāpums.

IeM informatīvā ziņojuma mērķis ir noteikt konkrētus pasākumus, par to īstenošanu atbildīgās institūcijas un izpildes termiņus parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumu ieviešanai. Dokumenta pamatuzstādījums ir "informēt Ministru kabinetu (MK) par kompetento nozaru ministriju veiktajiem un plānotajiem pasākumiem un to izpildes termiņiem, lai īstenotu parlamentārās izmeklēšanas komisijas ieteikumus, kas vērsti uz efektīvāku nelegālās migrācijas apkarošanu, labāku likumīgās migrācijas pārvaldību un valsts drošības un sabiedriskās kārtības interešu nodrošināšanu".

Ziņojumā paredzēts ciešāk sasaistīt migrācijas politiku ar valsts drošības un atbildīgo iestāžu kapacitātes apsvērumiem, pastiprinot nelegālās migrācijas apkarošanu un likumīgās migrācijas kontroli.

Plānā cita starpā paredzēts līdz 2027. gada pirmā ceturkšņa beigām izstrādāt MK noteikumus, nosakot to trešo valstu pilsoņu skaitu, kuri drīkst ieceļot un uzturēties Latvijā. Tāpat paredzēts pārskatīt ārvalstnieku nodarbināšanas, studiju, uzturēšanās un sociālā atbalsta nosacījumus, stiprināt darba devēju un izglītības iestāžu atbildību un pilnveidot informācijas apmaiņu starp kontrolējošajām iestādēm.

GPB pret ziņojuma projektu iebildumus izteikusi arī tā saskaņošanas procesā šā gada 7. un 27. augustā.

Kā vēstīts, IeM ziņojums paredz imigrācijas ierobežošanu, tostarp nosakot kvotas trešo valstu pilsoņiem. Kopumā pasākumu plāns ietver 11 jomas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanai.