ratūras, folkloras un mākslas institūta žurnāla "Letonica" hronoloģiski pēdējā, 54., numurā lasāms Janīnas Kursītes un Ingus Barovska teksts "Lauku cilvēks pilsētā…", un šajā tekstā par dažādu pilsētas radīto pieredzi ir kāda jauka epizode. 

Proti, kāds puisēns "no laukiem" pirmoreiz aizvests uz Rīgas Zooloģisko dārzu, jau vēlāk viņam jautā, kas tad tur paticis visvairāk. "Mamma," skanējusi atbilde. "Par viņu smējušies" (235. lpp.). Manuprāt, smiešanās bija nevietā, jo neko nepareizu zēns nepateica. Mums ir tiesības uz subjektīvu izvēli, pat ja citiem tā liekas jocīga un nepārdomāta. Tas attiecas arī uz izvēli, dodoties balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Savukārt praktiskais aspekts, kas izriet no šī apgalvojuma, skan tā: 

ja esat savu izvēli izdarījuši, izvairieties no mēģinājumiem jūs pārliecināt par citu izvēles variantu.

Tik skarbs ieteikums saistīts ar dažādu ekspertu – gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs – izteiktām bažām par t. s. dziļviltojumiem, kuri vērsti uz kandidātu diskreditēšanu un citu veidu dezinformāciju vēlēšanu priekšvakarā. Protams, var gadīties, ka neko tādu Latvijā nepiedzīvosim, tomēr nepaļausimies uz to, ka Latvija ir neliela valsts un Kremlis savus pūliņus sakopo ietekmīgākās valstīs.