Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") rosina noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, "tā ļaujot vardarbības upuriem saņemt nepieciešamo atbalstu un aizsardzību". 

Juristi, kuri specializējušies krimināltiesībās, pagaidām ir atturīgi pret šo nodomu.

Kaut gan ne vienā vien Eiropas valstī likumdevējs ir skaidri definējis, kas ir seksuālā uzmākšanās, un par to ir paredzēta civiltiesiskā atbildība un ir arī valstis, kur par to draud kriminālatbildība, Latvijā par šo jautājumu sāk domāt tikai tagad. Tieslietu ministrei ideja kriminalizēt seksuālo uzmākšanos radās pēc nesen Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" publiskotajiem notikumiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA). Tieslietu ministrija informē, ka, iesaistot tiesību jomas ekspertus un nevalstiskās organizācijas, gatavo priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā, kurus drīzumā iesniegšot Saeimā diviem lasījumiem.

Papildināt Krimināllikuma pantu par vajāšanu

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") piekrīt, ka ir jāsaņem sods par seksuālo uzmākšanos, taču viņš nav vienisprātis ar tieslietu ministri, ka tai noteikti ir jābūt kriminālatbildībai. Judins uzsvēra, ka svarīgi ir noskaidrot, ko mēs saprotam ar seksuālās uzmākšanās jēdzienu. "Esmu dzirdējis diezgan plašas interpretācijas. Daži juristi uzskata, ja, piemēram, divi cilvēki darbā runā kaut ko nepiedienīgu, nepieklājīgu par seksuāliem jautājumiem un trešais darbinieks ir spiests to klausīties, tā esot seksuālā uzmākšanās.