Ministru prezidente Evika Siliņa brīdinājusi, ka valsts pārvaldē būšot jāsamazina izdevumi, jo nauda ir nepieciešama valsts aizsardzībai. Bet tajā pašā laikā tā netiek žēlota, lai atkal radītu jaunas valsts uzņēmumu padomes. Turklāt nozarē, kurā nepārtraukti trūkst naudas. 

Šonedēļ Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis paziņoja, ka padome tikšot izveidota Nacionālajā psihiskās veselības centrā, ko patlaban reorganizējot un kas būšot kā mātes uzņēmums Rīgā, kas apvienošot līdzīga profila medicīnas iestādes ārpus Rīgas, kā arī Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kurai pievienota Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca. 

Ņemot vērā šo kapitālsabiedrību lielumu, likums uzliekot par pienākumu abās ārstniecības iestādēs veidot padomes ar vismaz trim padomes locekļiem katrā no tām. 

Alga padomes locekļiem tiek maksāta no ārstniecības iestādes budžeta, un tā ir 2700–3000 eiro.

Atļāva gandrīz bankrotēt slimnīcai

Kā novērtēt padomes darba efektivitāti, ar kādām metodēm var atšifrēt padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam? Saeimas komisija centās rast atbildi uz šiem jautājumiem, aicinot uz tiem atbildēt gan Valsts kancelejas (VK), gan visu trīs universitāšu slimnīcu padomes pārstāvjus, bet tā arī to nesagaidīja. VK Pārresoru koordinācijas departamenta kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne gari un plaši stāstīja, kādi ir padomes uzdevumi, ka galvenais esot apstiprināt uzņēmuma stratēģiju un budžetu, kā arī uzraudzīt valdes darbu izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanai. Savukārt VM parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka "ministrijai padome ir atslodze daudzos procesos un liels palīgs".